empturio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: ēmpturī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ēmpturiō	ēmpturior	ēmpturiam	ēmpturiar	—	—
	2 p.	ēmpturis	ēmpturīris	ēmpturias	ēmpturiāris	ēmpturī	ēmpturīre
	3 p.	ēmpturit	ēmpturītur	ēmpturiat	ēmpturiātur	—	—
Plur.	1 p.	ēmpturīmus	ēmpturīmur	ēmpturiāmus	ēmpturiāmur	—	—
	2 p.	ēmpturītis	ēmpturimini	ēmpturiātis	ēmpturiāmini	ēmpturīte	ēmpturimini
	3 p.	ēmpturiunt	ēmpturiuntur	ēmpturiant	ēmpturiantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	ēmpturiēbam	ēmpturiēbar	ēmpturīrem	ēmpturīrer
	2 p.	ēmpturiēbas	ēmpturiebāris	ēmpturīres	ēmpturirēris
	3 p.	ēmpturiēbat	ēmpturiebātur	ēmpturīret	ēmpturirētur
Plur.	1 p.	ēmpturiebāmus	ēmpturiebāmur	ēmpturirēmus	ēmpturirēmur
	2 p.	ēmpturiebātis	ēmpturiebamini	ēmpturirētis	ēmpturirēmini
	3 p.	ēmpturiēbant	ēmpturiebantur	ēmpturīrent	ēmpturirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	ēmpturiam	ēmpturiar	—
	2 p.	ēmpturies	ēmpturiēris	ēmpturīto
	3 p.	ēmpturiet	ēmpturiētur	ēmpturīto
Plur.	1 p.	ēmpturiēmus	ēmpturiēmur	—
	2 p.	ēmpturiētis	ēmpturiemini	ēmpturitōte
	3 p.	ēmpturientur	ēmpturiunto

Infīnitivus praesentis actīvi	ēmpturīre
Infīnitivus praesentis passīvi	ēmpturīri
Participium praesentis actīvi	ēmpturiens
Gerundium	ēmpturiendi
Gerundivum	ēmpturiendus, -a, -um

ēmptu-ri·o

Глагол, четвёртое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. стремиться покупать, скупать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

empturio
существительные: emptio, emptor, emptrix прилагательные: empticius глаголы: emo, emptito, adimo, coemo, demo, eximo, redimo, sumo

Этимология

Происходит от emere «покупать, приобретать» (восходит к праиндоевр. *em- «брать»)