occulto

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: occultā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	occultō	occultor	occultem	occulter	—	—
	2 p.	occultas	occultāris	occultes	occultēris	occultā	occultare
	3 p.	occultat	occultātur	occultet	occultētur	—	—
Plur.	1 p.	occultāmus	occultāmur	occultēmus	occultēmur	—	—
	2 p.	occultātis	occultāmini	occultētis	occultēmini	occultāte	occultamini
	3 p.	occultant	occultantur	occultent	occultentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	occultābam	occultābar	occultārem	occultārer
	2 p.	occultābas	occultabāris	occultāres	occultarēris
	3 p.	occultābat	occultabātur	occultāret	occultarētur
Plur.	1 p.	occultabāmus	occultabāmur	occultarēmus	occultarēmur
	2 p.	occultabātis	occultabamini	occultarētis	occultarēmini
	3 p.	occultābant	occultabantur	occultarent	occultarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	occultābo	occultabor	—
	2 p.	occultābis	occultaberis	occultāto
	3 p.	occultābit	occultabitur	occultāto
Plur.	1 p.	occultabimus	occultabimur	—
	2 p.	occultabitis	occultabimini	occultatōte
	3 p.	occultabuntur	occultanto

Infīnitivus praesentis actīvi	occultāre
Infīnitivus praesentis passīvi	occultāri
Participium praesentis actīvi	occultāns
Gerundium	occultandī
Gerundivum	occultandus, -a, -um

Основа перфекта: occultāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	occultāvī	occultāverim	occultāveram	occultāvissem	occultāverō
	2 p.	occultāvisti	occultāveris	occultāveras	occultāvisses	occultāveris
	3 p.	occultāvit	occultāverit	occultāverat	occultāvisset	occultāverit
Pl.	1 p.	occultāvimus	occultāverimus	occultāverāmus	occultāvissēmus	occultāverimus
	2 p.	occultāvistis	occultāveritis	occultāverātis	occultāvissētis	occultāveritis
	3 p.	occultāvērunt	occultāverint	occultāverant	occultāvissent	occultāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	occultāvisse

Основа супина: occultāt-

Participium perfecti passivi	occultātus, -a, -um
Participium futuri activi	occultātūrus, -a, -um
Supinum I	occultātum
Supinum II	occultātū

oc-cul-to

Глагол, первое спряжение.

Приставка: oc-; корень: -cul-; суффикс: -t; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. прятать, укрывать; таить, держать в тайне, скрывать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: occultus глаголы: occulo, celo наречия: occulte

Этимология

Происходит от occulere «прикрывать, покрывать, прятать», далее из ob «к, против, перед» + celāre «скрывать, утаивать» (восходит к праиндоевр. *ḱel- «скрывать, прятать»).