relumino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: relūminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	relūminō	relūminor	relūminem	relūminer	—	—
	2 p.	relūminas	relūmināris	relūmines	relūminēris	relūminā	relūminare
	3 p.	relūminat	relūminātur	relūminet	relūminētur	—	—
Plur.	1 p.	relūmināmus	relūmināmur	relūminēmus	relūminēmur	—	—
	2 p.	relūminātis	relūmināmini	relūminētis	relūminēmini	relūmināte	relūminamini
	3 p.	relūminant	relūminantur	relūminent	relūminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	relūminābam	relūminābar	relūminārem	relūminārer
	2 p.	relūminābas	relūminabāris	relūmināres	relūminarēris
	3 p.	relūminābat	relūminabātur	relūmināret	relūminarētur
Plur.	1 p.	relūminabāmus	relūminabāmur	relūminarēmus	relūminarēmur
	2 p.	relūminabātis	relūminabamini	relūminarētis	relūminarēmini
	3 p.	relūminābant	relūminabantur	relūminarent	relūminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	relūminābo	relūminabor	—
	2 p.	relūminābis	relūminaberis	relūmināto
	3 p.	relūminābit	relūminabitur	relūmināto
Plur.	1 p.	relūminabimus	relūminabimur	—
	2 p.	relūminabitis	relūminabimini	relūminatōte
	3 p.	relūminabuntur	relūminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	relūmināre
Infīnitivus praesentis passīvi	relūmināri
Participium praesentis actīvi	relūmināns
Gerundium	relūminandī
Gerundivum	relūminandus, -a, -um

re-lū-mi-no

Глагол, первое спряжение.

Приставка: re-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. вновь озарять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. перен. вновь одарять зрением ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: lumen глаголы: lumino

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:reluminare