procrastino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: procrastinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	procrastinō	procrastinor	procrastinem	procrastiner	—	—
	2 p.	procrastinas	procrastināris	procrastines	procrastinēris	procrastinā	procrastinare
	3 p.	procrastinat	procrastinātur	procrastinet	procrastinētur	—	—
Plur.	1 p.	procrastināmus	procrastināmur	procrastinēmus	procrastinēmur	—	—
	2 p.	procrastinātis	procrastināmini	procrastinētis	procrastinēmini	procrastināte	procrastinamini
	3 p.	procrastinant	procrastinantur	procrastinent	procrastinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	procrastinābam	procrastinābar	procrastinārem	procrastinārer
	2 p.	procrastinābas	procrastinabāris	procrastināres	procrastinarēris
	3 p.	procrastinābat	procrastinabātur	procrastināret	procrastinarētur
Plur.	1 p.	procrastinabāmus	procrastinabāmur	procrastinarēmus	procrastinarēmur
	2 p.	procrastinabātis	procrastinabamini	procrastinarētis	procrastinarēmini
	3 p.	procrastinābant	procrastinabantur	procrastinarent	procrastinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	procrastinābo	procrastinabor	—
	2 p.	procrastinābis	procrastinaberis	procrastināto
	3 p.	procrastinābit	procrastinabitur	procrastināto
Plur.	1 p.	procrastinabimus	procrastinabimur	—
	2 p.	procrastinabitis	procrastinabimini	procrastinatōte
	3 p.	procrastinabuntur	procrastinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	procrastināre
Infīnitivus praesentis passīvi	procrastināri
Participium praesentis actīvi	procrastināns
Gerundium	procrastinandī
Gerundivum	procrastinandus, -a, -um

Основа перфекта: procrastināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	procrastināvī	procrastināverim	procrastināveram	procrastināvissem	procrastināverō
	2 p.	procrastināvisti	procrastināveris	procrastināveras	procrastināvisses	procrastināveris
	3 p.	procrastināvit	procrastināverit	procrastināverat	procrastināvisset	procrastināverit
Pl.	1 p.	procrastināvimus	procrastināverimus	procrastināverāmus	procrastināvissēmus	procrastināverimus
	2 p.	procrastināvistis	procrastināveritis	procrastināverātis	procrastināvissētis	procrastināveritis
	3 p.	procrastināvērunt	procrastināverint	procrastināverant	procrastināvissent	procrastināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	procrastināvisse

Основа супина: procrastināt-

Participium perfecti passivi	procrastinātus, -a, -um
Participium futuri activi	procrastinātūrus, -a, -um
Supinum I	procrastinātum
Supinum II	procrastinātū

procrastino

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [pro + crastinus] откладывать, отсрочивать, затягивать (rem C, AG) ◆ Не указан пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??