coopto

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: cooptā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	cooptō	cooptor	cooptem	coopter	—	—
	2 p.	cooptas	cooptāris	cooptes	cooptēris	cooptā	cooptare
	3 p.	cooptat	cooptātur	cooptet	cooptētur	—	—
Plur.	1 p.	cooptāmus	cooptāmur	cooptēmus	cooptēmur	—	—
	2 p.	cooptātis	cooptāmini	cooptētis	cooptēmini	cooptāte	cooptamini
	3 p.	cooptant	cooptantur	cooptent	cooptentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	cooptābam	cooptābar	cooptārem	cooptārer
	2 p.	cooptābas	cooptabāris	cooptāres	cooptarēris
	3 p.	cooptābat	cooptabātur	cooptāret	cooptarētur
Plur.	1 p.	cooptabāmus	cooptabāmur	cooptarēmus	cooptarēmur
	2 p.	cooptabātis	cooptabamini	cooptarētis	cooptarēmini
	3 p.	cooptābant	cooptabantur	cooptarent	cooptarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	cooptābo	cooptabor	—
	2 p.	cooptābis	cooptaberis	cooptāto
	3 p.	cooptābit	cooptabitur	cooptāto
Plur.	1 p.	cooptabimus	cooptabimur	—
	2 p.	cooptabitis	cooptabimini	cooptatōte
	3 p.	cooptabuntur	cooptanto

Infīnitivus praesentis actīvi	cooptāre
Infīnitivus praesentis passīvi	cooptāri
Participium praesentis actīvi	cooptāns
Gerundium	cooptandī
Gerundivum	cooptandus, -a, -um

Основа перфекта: cooptāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	cooptāvī	cooptāverim	cooptāveram	cooptāvissem	cooptāverō
	2 p.	cooptāvisti	cooptāveris	cooptāveras	cooptāvisses	cooptāveris
	3 p.	cooptāvit	cooptāverit	cooptāverat	cooptāvisset	cooptāverit
Pl.	1 p.	cooptāvimus	cooptāverimus	cooptāverāmus	cooptāvissēmus	cooptāverimus
	2 p.	cooptāvistis	cooptāveritis	cooptāverātis	cooptāvissētis	cooptāveritis
	3 p.	cooptāvērunt	cooptāverint	cooptāverant	cooptāvissent	cooptāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	cooptāvisse

Основа супина: cooptāt-

Participium perfecti passivi	cooptātus, -a, -um
Participium futuri activi	cooptātūrus, -a, -um
Supinum I	cooptātum
Supinum II	cooptātū

co-op-tō

Глагол, первое спряжение.

Приставка: co-; корень: --.

Произношение

• МФА: [ko.'op.to]

Семантические свойства

Значение

1. избирать, выбирать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??