transvolito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: trānsvolitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	trānsvolitō	trānsvolitor	trānsvolitem	trānsvoliter	—	—
	2 p.	trānsvolitas	trānsvolitāris	trānsvolites	trānsvolitēris	trānsvolitā	trānsvolitare
	3 p.	trānsvolitat	trānsvolitātur	trānsvolitet	trānsvolitētur	—	—
Plur.	1 p.	trānsvolitāmus	trānsvolitāmur	trānsvolitēmus	trānsvolitēmur	—	—
	2 p.	trānsvolitātis	trānsvolitāmini	trānsvolitētis	trānsvolitēmini	trānsvolitāte	trānsvolitamini
	3 p.	trānsvolitant	trānsvolitantur	trānsvolitent	trānsvolitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	trānsvolitābam	trānsvolitābar	trānsvolitārem	trānsvolitārer
	2 p.	trānsvolitābas	trānsvolitabāris	trānsvolitāres	trānsvolitarēris
	3 p.	trānsvolitābat	trānsvolitabātur	trānsvolitāret	trānsvolitarētur
Plur.	1 p.	trānsvolitabāmus	trānsvolitabāmur	trānsvolitarēmus	trānsvolitarēmur
	2 p.	trānsvolitabātis	trānsvolitabamini	trānsvolitarētis	trānsvolitarēmini
	3 p.	trānsvolitābant	trānsvolitabantur	trānsvolitarent	trānsvolitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	trānsvolitābo	trānsvolitabor	—
	2 p.	trānsvolitābis	trānsvolitaberis	trānsvolitāto
	3 p.	trānsvolitābit	trānsvolitabitur	trānsvolitāto
Plur.	1 p.	trānsvolitabimus	trānsvolitabimur	—
	2 p.	trānsvolitabitis	trānsvolitabimini	trānsvolitatōte
	3 p.	trānsvolitabuntur	trānsvolitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	trānsvolitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	trānsvolitāri
Participium praesentis actīvi	trānsvolitāns
Gerundium	trānsvolitandī
Gerundivum	trānsvolitandus, -a, -um

trāns-vo-li-to

Глагол, первое спряжение.

Приставка: trans-; корень: -vol-; суффикс: -it; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. перелетать, пролетать, проникать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
глаголы: transvolo

Этимология

От ??