sugillo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: sugillā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	sugillō	sugillor	sugillem	sugiller	—	—
	2 p.	sugillas	sugillāris	sugilles	sugillēris	sugillā	sugillare
	3 p.	sugillat	sugillātur	sugillet	sugillētur	—	—
Plur.	1 p.	sugillāmus	sugillāmur	sugillēmus	sugillēmur	—	—
	2 p.	sugillātis	sugillāmini	sugillētis	sugillēmini	sugillāte	sugillamini
	3 p.	sugillant	sugillantur	sugillent	sugillentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	sugillābam	sugillābar	sugillārem	sugillārer
	2 p.	sugillābas	sugillabāris	sugillāres	sugillarēris
	3 p.	sugillābat	sugillabātur	sugillāret	sugillarētur
Plur.	1 p.	sugillabāmus	sugillabāmur	sugillarēmus	sugillarēmur
	2 p.	sugillabātis	sugillabamini	sugillarētis	sugillarēmini
	3 p.	sugillābant	sugillabantur	sugillarent	sugillarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	sugillābo	sugillabor	—
	2 p.	sugillābis	sugillaberis	sugillāto
	3 p.	sugillābit	sugillabitur	sugillāto
Plur.	1 p.	sugillabimus	sugillabimur	—
	2 p.	sugillabitis	sugillabimini	sugillatōte
	3 p.	sugillabuntur	sugillanto

Infīnitivus praesentis actīvi	sugillāre
Infīnitivus praesentis passīvi	sugillāri
Participium praesentis actīvi	sugillāns
Gerundium	sugillandī
Gerundivum	sugillandus, -a, -um

Основа перфекта: sugillāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	sugillāvī	sugillāverim	sugillāveram	sugillāvissem	sugillāverō
	2 p.	sugillāvisti	sugillāveris	sugillāveras	sugillāvisses	sugillāveris
	3 p.	sugillāvit	sugillāverit	sugillāverat	sugillāvisset	sugillāverit
Pl.	1 p.	sugillāvimus	sugillāverimus	sugillāverāmus	sugillāvissēmus	sugillāverimus
	2 p.	sugillāvistis	sugillāveritis	sugillāverātis	sugillāvissētis	sugillāveritis
	3 p.	sugillāvērunt	sugillāverint	sugillāverant	sugillāvissent	sugillāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	sugillāvisse

Основа супина: sugillāt-

Participium perfecti passivi	sugillātus, -a, -um
Participium futuri activi	sugillātūrus, -a, -um
Supinum I	sugillātum
Supinum II	sugillātū

sugillo

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

2. избивать до синяков (athletam Sen); подбивать (oculos alicui Vr): sugillata (sc. loca) PM синяки, кровоподтёки;
3. издеваться, оскорблять (viros L; miserias Pt);
4. подсказывать, внушать (verba alicui Eccl). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??