stabilio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: stabilī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	stabiliō	stabilior	stabiliam	stabiliar	—	—
	2 p.	stabilis	stabilīris	stabilias	stabiliāris	stabilī	stabilīre
	3 p.	stabilit	stabilītur	stabiliat	stabiliātur	—	—
Plur.	1 p.	stabilīmus	stabilīmur	stabiliāmus	stabiliāmur	—	—
	2 p.	stabilītis	stabilimini	stabiliātis	stabiliāmini	stabilīte	stabilimini
	3 p.	stabiliunt	stabiliuntur	stabiliant	stabiliantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	stabiliēbam	stabiliēbar	stabilīrem	stabilīrer
	2 p.	stabiliēbas	stabiliebāris	stabilīres	stabilirēris
	3 p.	stabiliēbat	stabiliebātur	stabilīret	stabilirētur
Plur.	1 p.	stabiliebāmus	stabiliebāmur	stabilirēmus	stabilirēmur
	2 p.	stabiliebātis	stabiliebamini	stabilirētis	stabilirēmini
	3 p.	stabiliēbant	stabiliebantur	stabilīrent	stabilirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	stabiliam	stabiliar	—
	2 p.	stabilies	stabiliēris	stabilīto
	3 p.	stabiliet	stabiliētur	stabilīto
Plur.	1 p.	stabiliēmus	stabiliēmur	—
	2 p.	stabiliētis	stabiliemini	stabilitōte
	3 p.	stabilientur	stabiliunto

Infīnitivus praesentis actīvi	stabilīre
Infīnitivus praesentis passīvi	stabilīri
Participium praesentis actīvi	stabiliens
Gerundium	stabiliendi
Gerundivum	stabiliendus, -a, -um

Основа перфекта: stabilīv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	stabilīvī	stabilīverim	stabilīveram	stabilīvissem	stabilīverō
	2 p.	stabilīvisti	stabilīveris	stabilīveras	stabilīvisses	stabilīveris
	3 p.	stabilīvit	stabilīverit	stabilīverat	stabilīvisset	stabilīverit
Pl.	1 p.	stabilīvimus	stabilīverimus	stabilīverāmus	stabilīvissēmus	stabilīverimus
	2 p.	stabilīvistis	stabilīveritis	stabilīverātis	stabilīvissētis	stabilīveritis
	3 p.	stabilīvērunt	stabilīverint	stabilīverant	stabilīvissent	stabilīverint

Infīnitivus perfecti actīvi	stabilīvisse

Основа супина: stabilīt-

Participium perfecti passivi	stabilītus, -a, -um
Participium futuri activi	stabilītūrus, -a, -um
Supinum I	stabilītum
Supinum II	stabilītū

sta-bi-li·o

Глагол, четвёртое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. утверждать, укреплять; устанавливать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

stabilio
существительные: stabilia, stabilimen, stabilimentum, stabilitas, stabilitor прилагательные: stabilis глаголы: наречия: stabiliter

Этимология

От ??