Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: stabilī-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
stabiliō
|
stabilior
|
stabiliam
|
stabiliar
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
stabilis
|
stabilīris
|
stabilias
|
stabiliāris
|
stabilī
|
stabilīre
|
| 3 p.
|
stabilit
|
stabilītur
|
stabiliat
|
stabiliātur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
stabilīmus
|
stabilīmur
|
stabiliāmus
|
stabiliāmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
stabilītis
|
stabilimini
|
stabiliātis
|
stabiliāmini
|
stabilīte
|
stabilimini
|
| 3 p.
|
stabiliunt
|
stabiliuntur
|
stabiliant
|
stabiliantur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
stabiliēbam
|
stabiliēbar
|
stabilīrem
|
stabilīrer
|
| 2 p.
|
stabiliēbas
|
stabiliebāris
|
stabilīres
|
stabilirēris
|
| 3 p.
|
stabiliēbat
|
stabiliebātur
|
stabilīret
|
stabilirētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
stabiliebāmus
|
stabiliebāmur
|
stabilirēmus
|
stabilirēmur
|
| 2 p.
|
stabiliebātis
|
stabiliebamini
|
stabilirētis
|
stabilirēmini
|
| 3 p.
|
stabiliēbant
|
stabiliebantur
|
stabilīrent
|
stabilirentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
stabiliam
|
stabiliar
|
—
|
| 2 p.
|
stabilies
|
stabiliēris
|
stabilīto
|
| 3 p.
|
stabiliet
|
stabiliētur
|
stabilīto
|
| Plur.
|
1 p.
|
stabiliēmus
|
stabiliēmur
|
—
|
| 2 p.
|
stabiliētis
|
stabiliemini
|
stabilitōte
|
| 3 p.
|
stabilientur
|
stabiliunto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
stabilīre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
stabilīri
|
| Participium praesentis actīvi
|
stabiliens
|
| Gerundium
|
stabiliendi
|
| Gerundivum
|
stabiliendus, -a, -um
|
Основа перфекта: stabilīv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
stabilīvī
|
stabilīverim
|
stabilīveram
|
stabilīvissem
|
stabilīverō
|
| 2 p.
|
stabilīvisti
|
stabilīveris
|
stabilīveras
|
stabilīvisses
|
stabilīveris
|
| 3 p.
|
stabilīvit
|
stabilīverit
|
stabilīverat
|
stabilīvisset
|
stabilīverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
stabilīvimus
|
stabilīverimus
|
stabilīverāmus
|
stabilīvissēmus
|
stabilīverimus
|
| 2 p.
|
stabilīvistis
|
stabilīveritis
|
stabilīverātis
|
stabilīvissētis
|
stabilīveritis
|
| 3 p.
|
stabilīvērunt
|
stabilīverint
|
stabilīverant
|
stabilīvissent
|
stabilīverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
stabilīvisse
|
Основа супина: stabilīt-
| Participium perfecti passivi
|
stabilītus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
stabilītūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
stabilītum
|
| Supinum II
|
stabilītū
|
sta-bi-li·o
Глагол, четвёртое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства[править]
- утверждать, укреплять; устанавливать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]
