У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: revelā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
revelō
|
revelor
|
revelem
|
reveler
|
—
|
—
|
2 p.
|
revelas
|
revelāris
|
reveles
|
revelēris
|
revelā
|
revelare
|
3 p.
|
revelat
|
revelātur
|
revelet
|
revelētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
revelāmus
|
revelāmur
|
revelēmus
|
revelēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
revelātis
|
revelāmini
|
revelētis
|
revelēmini
|
revelāte
|
revelamini
|
3 p.
|
revelant
|
revelantur
|
revelent
|
revelentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
revelābam
|
revelābar
|
revelārem
|
revelārer
|
2 p.
|
revelābas
|
revelabāris
|
revelāres
|
revelarēris
|
3 p.
|
revelābat
|
revelabātur
|
revelāret
|
revelarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
revelabāmus
|
revelabāmur
|
revelarēmus
|
revelarēmur
|
2 p.
|
revelabātis
|
revelabamini
|
revelarētis
|
revelarēmini
|
3 p.
|
revelābant
|
revelabantur
|
revelarent
|
revelarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
revelābo
|
revelabor
|
—
|
2 p.
|
revelābis
|
revelaberis
|
revelāto
|
3 p.
|
revelābit
|
revelabitur
|
revelāto
|
Plur.
|
1 p.
|
revelabimus
|
revelabimur
|
—
|
2 p.
|
revelabitis
|
revelabimini
|
revelatōte
|
3 p.
|
revelabuntur
|
revelanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
revelāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
revelāri
|
Participium praesentis actīvi
|
revelāns
|
Gerundium
|
revelandī
|
Gerundivum
|
revelandus, -a, -um
|
Основа перфекта: revelāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
revelāvī
|
revelāverim
|
revelāveram
|
revelāvissem
|
revelāverō
|
2 p.
|
revelāvisti
|
revelāveris
|
revelāveras
|
revelāvisses
|
revelāveris
|
3 p.
|
revelāvit
|
revelāverit
|
revelāverat
|
revelāvisset
|
revelāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
revelāvimus
|
revelāverimus
|
revelāverāmus
|
revelāvissēmus
|
revelāverimus
|
2 p.
|
revelāvistis
|
revelāveritis
|
revelāverātis
|
revelāvissētis
|
revelāveritis
|
3 p.
|
revelāvērunt
|
revelāverint
|
revelāverant
|
revelāvissent
|
revelāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
revelāvisse
|
Основа супина: revelāt-
Participium perfecti passivi
|
revelātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
revelātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
revelātum
|
Supinum II
|
revelātū
|
revelo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re-; корень: --.
- открывать, обнажать (frontem T; pectus Fl); раскрывать, разоблачать (fraudes Ap; tempus omnia revelat Tert); разъяснять (obscure dicta CA) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]