retento

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: retentā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	retentō	retentor	retentem	retenter	—	—
	2 p.	retentas	retentāris	retentes	retentēris	retentā	retentare
	3 p.	retentat	retentātur	retentet	retentētur	—	—
Plur.	1 p.	retentāmus	retentāmur	retentēmus	retentēmur	—	—
	2 p.	retentātis	retentāmini	retentētis	retentēmini	retentāte	retentamini
	3 p.	retentant	retentantur	retentent	retententur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	retentābam	retentābar	retentārem	retentārer
	2 p.	retentābas	retentabāris	retentāres	retentarēris
	3 p.	retentābat	retentabātur	retentāret	retentarētur
Plur.	1 p.	retentabāmus	retentabāmur	retentarēmus	retentarēmur
	2 p.	retentabātis	retentabamini	retentarētis	retentarēmini
	3 p.	retentābant	retentabantur	retentarent	retentarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	retentābo	retentabor	—
	2 p.	retentābis	retentaberis	retentāto
	3 p.	retentābit	retentabitur	retentāto
Plur.	1 p.	retentabimus	retentabimur	—
	2 p.	retentabitis	retentabimini	retentatōte
	3 p.	retentabuntur	retentanto

Infīnitivus praesentis actīvi	retentāre
Infīnitivus praesentis passīvi	retentāri
Participium praesentis actīvi	retentāns
Gerundium	retentandī
Gerundivum	retentandus, -a, -um

Основа перфекта: retentāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	retentāvī	retentāverim	retentāveram	retentāvissem	retentāverō
	2 p.	retentāvisti	retentāveris	retentāveras	retentāvisses	retentāveris
	3 p.	retentāvit	retentāverit	retentāverat	retentāvisset	retentāverit
Pl.	1 p.	retentāvimus	retentāverimus	retentāverāmus	retentāvissēmus	retentāverimus
	2 p.	retentāvistis	retentāveritis	retentāverātis	retentāvissētis	retentāveritis
	3 p.	retentāvērunt	retentāverint	retentāverant	retentāvissent	retentāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	retentāvisse

Основа супина: retentāt-

Participium perfecti passivi	retentātus, -a, -um
Participium futuri activi	retentātūrus, -a, -um
Supinum I	retentātum
Supinum II	retentātū

retento

Глагол, первое спряжение.

Приставка: re-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к retineo]
2. удерживать, сдерживать (fugientes T); останавливать (aliquem Pl etc.; equum Sil);
3. держать на расстоянии (caelum a terris Lcr);
4. подавлять (iras VF);
5. поддерживать, сохранять (vitas C). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??