profano

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: profanā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	profanō	profanor	profanem	profaner	—	—
	2 p.	profanas	profanāris	profanes	profanēris	profanā	profanare
	3 p.	profanat	profanātur	profanet	profanētur	—	—
Plur.	1 p.	profanāmus	profanāmur	profanēmus	profanēmur	—	—
	2 p.	profanātis	profanāmini	profanētis	profanēmini	profanāte	profanamini
	3 p.	profanant	profanantur	profanent	profanentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	profanābam	profanābar	profanārem	profanārer
	2 p.	profanābas	profanabāris	profanāres	profanarēris
	3 p.	profanābat	profanabātur	profanāret	profanarētur
Plur.	1 p.	profanabāmus	profanabāmur	profanarēmus	profanarēmur
	2 p.	profanabātis	profanabamini	profanarētis	profanarēmini
	3 p.	profanābant	profanabantur	profanarent	profanarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	profanābo	profanabor	—
	2 p.	profanābis	profanaberis	profanāto
	3 p.	profanābit	profanabitur	profanāto
Plur.	1 p.	profanabimus	profanabimur	—
	2 p.	profanabitis	profanabimini	profanatōte
	3 p.	profanabuntur	profananto

Infīnitivus praesentis actīvi	profanāre
Infīnitivus praesentis passīvi	profanāri
Participium praesentis actīvi	profanāns
Gerundium	profanandī
Gerundivum	profanandus, -a, -um

Основа перфекта: profanāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	profanāvī	profanāverim	profanāveram	profanāvissem	profanāverō
	2 p.	profanāvisti	profanāveris	profanāveras	profanāvisses	profanāveris
	3 p.	profanāvit	profanāverit	profanāverat	profanāvisset	profanāverit
Pl.	1 p.	profanāvimus	profanāverimus	profanāverāmus	profanāvissēmus	profanāverimus
	2 p.	profanāvistis	profanāveritis	profanāverātis	profanāvissētis	profanāveritis
	3 p.	profanāvērunt	profanāverint	profanāverant	profanāvissent	profanāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	profanāvisse

Основа супина: profanāt-

Participium perfecti passivi	profanātus, -a, -um
Participium futuri activi	profanātūrus, -a, -um
Supinum I	profanātum
Supinum II	profanātū

profano

Глагол, первое спряжение.

Приставка: pro-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [profanus]
2. лишать святости (dies festos L);
3. осквернять, позорить (nomen alicujus Q);
4. раскрывать, разоблачать (secreta Ap). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??