У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: postumā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
postumō
|
postumor
|
postumem
|
postumer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
postumas
|
postumāris
|
postumes
|
postumēris
|
postumā
|
postumare
|
| 3 p.
|
postumat
|
postumātur
|
postumet
|
postumētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
postumāmus
|
postumāmur
|
postumēmus
|
postumēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
postumātis
|
postumāmini
|
postumētis
|
postumēmini
|
postumāte
|
postumamini
|
| 3 p.
|
postumant
|
postumantur
|
postument
|
postumentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
postumābam
|
postumābar
|
postumārem
|
postumārer
|
| 2 p.
|
postumābas
|
postumabāris
|
postumāres
|
postumarēris
|
| 3 p.
|
postumābat
|
postumabātur
|
postumāret
|
postumarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
postumabāmus
|
postumabāmur
|
postumarēmus
|
postumarēmur
|
| 2 p.
|
postumabātis
|
postumabamini
|
postumarētis
|
postumarēmini
|
| 3 p.
|
postumābant
|
postumabantur
|
postumarent
|
postumarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
postumābo
|
postumabor
|
—
|
| 2 p.
|
postumābis
|
postumaberis
|
postumāto
|
| 3 p.
|
postumābit
|
postumabitur
|
postumāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
postumabimus
|
postumabimur
|
—
|
| 2 p.
|
postumabitis
|
postumabimini
|
postumatōte
|
| 3 p.
|
postumabuntur
|
postumanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
postumāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
postumāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
postumāns
|
| Gerundium
|
postumandī
|
| Gerundivum
|
postumandus, -a, -um
|
Основа перфекта: postumāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
postumāvī
|
postumāverim
|
postumāveram
|
postumāvissem
|
postumāverō
|
| 2 p.
|
postumāvisti
|
postumāveris
|
postumāveras
|
postumāvisses
|
postumāveris
|
| 3 p.
|
postumāvit
|
postumāverit
|
postumāverat
|
postumāvisset
|
postumāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
postumāvimus
|
postumāverimus
|
postumāverāmus
|
postumāvissēmus
|
postumāverimus
|
| 2 p.
|
postumāvistis
|
postumāveritis
|
postumāverātis
|
postumāvissētis
|
postumāveritis
|
| 3 p.
|
postumāvērunt
|
postumāverint
|
postumāverant
|
postumāvissent
|
postumāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
postumāvisse
|
Основа супина: postumāt-
| Participium perfecti passivi
|
postumātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
postumātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
postumātum
|
| Supinum II
|
postumātū
|
postumo
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
- [postumus] стоять ниже, отставать, уступать (alicui Tert) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править] 
