Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: opputā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
opputō
|
opputor
|
opputem
|
opputer
|
—
|
—
|
2 p.
|
opputas
|
opputāris
|
opputes
|
opputēris
|
opputā
|
opputare
|
3 p.
|
opputat
|
opputātur
|
opputet
|
opputētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
opputāmus
|
opputāmur
|
opputēmus
|
opputēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
opputātis
|
opputāmini
|
opputētis
|
opputēmini
|
opputāte
|
opputamini
|
3 p.
|
opputant
|
opputantur
|
opputent
|
opputentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
opputābam
|
opputābar
|
opputārem
|
opputārer
|
2 p.
|
opputābas
|
opputabāris
|
opputāres
|
opputarēris
|
3 p.
|
opputābat
|
opputabātur
|
opputāret
|
opputarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
opputabāmus
|
opputabāmur
|
opputarēmus
|
opputarēmur
|
2 p.
|
opputabātis
|
opputabamini
|
opputarētis
|
opputarēmini
|
3 p.
|
opputābant
|
opputabantur
|
opputarent
|
opputarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
opputābo
|
opputabor
|
—
|
2 p.
|
opputābis
|
opputaberis
|
opputāto
|
3 p.
|
opputābit
|
opputabitur
|
opputāto
|
Plur.
|
1 p.
|
opputabimus
|
opputabimur
|
—
|
2 p.
|
opputabitis
|
opputabimini
|
opputatōte
|
3 p.
|
opputabuntur
|
opputanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
opputāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
opputāri
|
Participium praesentis actīvi
|
opputāns
|
Gerundium
|
opputandī
|
Gerundivum
|
opputandus, -a, -um
|
Основа перфекта: opputāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
opputāvī
|
opputāverim
|
opputāveram
|
opputāvissem
|
opputāverō
|
2 p.
|
opputāvisti
|
opputāveris
|
opputāveras
|
opputāvisses
|
opputāveris
|
3 p.
|
opputāvit
|
opputāverit
|
opputāverat
|
opputāvisset
|
opputāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
opputāvimus
|
opputāverimus
|
opputāverāmus
|
opputāvissēmus
|
opputāverimus
|
2 p.
|
opputāvistis
|
opputāveritis
|
opputāverātis
|
opputāvissētis
|
opputāveritis
|
3 p.
|
opputāvērunt
|
opputāverint
|
opputāverant
|
opputāvissent
|
opputāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
opputāvisse
|
Основа супина: opputāt-
Participium perfecti passivi
|
opputātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
opputātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
opputātum
|
Supinum II
|
opputātū
|
opputo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: op-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- подрезать, подстригать (opputatur quidquid tulit fructum PM) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]