Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: obvagulā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obvagulō
|
obvagulor
|
obvagulem
|
obvaguler
|
—
|
—
|
2 p.
|
obvagulas
|
obvagulāris
|
obvagules
|
obvagulēris
|
obvagulā
|
obvagulare
|
3 p.
|
obvagulat
|
obvagulātur
|
obvagulet
|
obvagulētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
obvagulāmus
|
obvagulāmur
|
obvagulēmus
|
obvagulēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
obvagulātis
|
obvagulāmini
|
obvagulētis
|
obvagulēmini
|
obvagulāte
|
obvagulamini
|
3 p.
|
obvagulant
|
obvagulantur
|
obvagulent
|
obvagulentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obvagulābam
|
obvagulābar
|
obvagulārem
|
obvagulārer
|
2 p.
|
obvagulābas
|
obvagulabāris
|
obvagulāres
|
obvagularēris
|
3 p.
|
obvagulābat
|
obvagulabātur
|
obvagulāret
|
obvagularētur
|
Plur.
|
1 p.
|
obvagulabāmus
|
obvagulabāmur
|
obvagularēmus
|
obvagularēmur
|
2 p.
|
obvagulabātis
|
obvagulabamini
|
obvagularētis
|
obvagularēmini
|
3 p.
|
obvagulābant
|
obvagulabantur
|
obvagularent
|
obvagularentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
obvagulābo
|
obvagulabor
|
—
|
2 p.
|
obvagulābis
|
obvagulaberis
|
obvagulāto
|
3 p.
|
obvagulābit
|
obvagulabitur
|
obvagulāto
|
Plur.
|
1 p.
|
obvagulabimus
|
obvagulabimur
|
—
|
2 p.
|
obvagulabitis
|
obvagulabimini
|
obvagulatōte
|
3 p.
|
obvagulabuntur
|
obvagulanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
obvagulāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
obvagulāri
|
Participium praesentis actīvi
|
obvagulāns
|
Gerundium
|
obvagulandī
|
Gerundivum
|
obvagulandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obvagulāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
obvagulāvī
|
obvagulāverim
|
obvagulāveram
|
obvagulāvissem
|
obvagulāverō
|
2 p.
|
obvagulāvisti
|
obvagulāveris
|
obvagulāveras
|
obvagulāvisses
|
obvagulāveris
|
3 p.
|
obvagulāvit
|
obvagulāverit
|
obvagulāverat
|
obvagulāvisset
|
obvagulāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
obvagulāvimus
|
obvagulāverimus
|
obvagulāverāmus
|
obvagulāvissēmus
|
obvagulāverimus
|
2 p.
|
obvagulāvistis
|
obvagulāveritis
|
obvagulāverātis
|
obvagulāvissētis
|
obvagulāveritis
|
3 p.
|
obvagulāvērunt
|
obvagulāverint
|
obvagulāverant
|
obvagulāvissent
|
obvagulāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
obvagulāvisse
|
Основа супина: obvagulāt-
Participium perfecti passivi
|
obvagulātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
obvagulātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
obvagulātum
|
Supinum II
|
obvagulātū
|
obvagulo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- [obvagio] громогласно заявлять претензию, требовать себе (portus obvagulatus LXIIT) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]