mutilo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: mutilā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mutilō	mutilor	mutilem	mutiler	—	—
	2 p.	mutilas	mutilāris	mutiles	mutilēris	mutilā	mutilare
	3 p.	mutilat	mutilātur	mutilet	mutilētur	—	—
Plur.	1 p.	mutilāmus	mutilāmur	mutilēmus	mutilēmur	—	—
	2 p.	mutilātis	mutilāmini	mutilētis	mutilēmini	mutilāte	mutilamini
	3 p.	mutilant	mutilantur	mutilent	mutilentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	mutilābam	mutilābar	mutilārem	mutilārer
	2 p.	mutilābas	mutilabāris	mutilāres	mutilarēris
	3 p.	mutilābat	mutilabātur	mutilāret	mutilarētur
Plur.	1 p.	mutilabāmus	mutilabāmur	mutilarēmus	mutilarēmur
	2 p.	mutilabātis	mutilabamini	mutilarētis	mutilarēmini
	3 p.	mutilābant	mutilabantur	mutilarent	mutilarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	mutilābo	mutilabor	—
	2 p.	mutilābis	mutilaberis	mutilāto
	3 p.	mutilābit	mutilabitur	mutilāto
Plur.	1 p.	mutilabimus	mutilabimur	—
	2 p.	mutilabitis	mutilabimini	mutilatōte
	3 p.	mutilabuntur	mutilanto

Infīnitivus praesentis actīvi	mutilāre
Infīnitivus praesentis passīvi	mutilāri
Participium praesentis actīvi	mutilāns
Gerundium	mutilandī
Gerundivum	mutilandus, -a, -um

Основа перфекта: mutilāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	mutilāvī	mutilāverim	mutilāveram	mutilāvissem	mutilāverō
	2 p.	mutilāvisti	mutilāveris	mutilāveras	mutilāvisses	mutilāveris
	3 p.	mutilāvit	mutilāverit	mutilāverat	mutilāvisset	mutilāverit
Pl.	1 p.	mutilāvimus	mutilāverimus	mutilāverāmus	mutilāvissēmus	mutilāverimus
	2 p.	mutilāvistis	mutilāveritis	mutilāverātis	mutilāvissētis	mutilāveritis
	3 p.	mutilāvērunt	mutilāverint	mutilāverant	mutilāvissent	mutilāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	mutilāvisse

Основа супина: mutilāt-

Participium perfecti passivi	mutilātus, -a, -um
Participium futuri activi	mutilātūrus, -a, -um
Supinum I	mutilātum
Supinum II	mutilātū

mutilo

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. подрезывать, обрезывать, отсекать
2. увечить
3. укорачивать; сокращать, уменьшать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: mutilus

Этимология

От mutilus «увечный, изувеченный, искалеченный», далее из неустановленной формы; сравнивают с праиндоевр. *mut- «безрогий».