Морфологические и синтаксические свойства [ править ]
Основа инфекта: jactitā-
Praesens
Indicatīvus
Coniunctīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
jactitō
jactitor
jactitem
jactiter
—
—
2 p.
jactitas
jactitāris
jactites
jactitēris
jactitā
jactitare
3 p.
jactitat
jactitātur
jactitet
jactitētur
—
—
Plur.
1 p.
jactitāmus
jactitāmur
jactitēmus
jactitēmur
—
—
2 p.
jactitātis
jactitāmini
jactitētis
jactitēmini
jactitāte
jactitamini
3 p.
jactitant
jactitantur
jactitent
jactitentur
—
—
Imperfectum
Indicatīvus
Coniunctīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
jactitābam
jactitābar
jactitārem
jactitārer
2 p.
jactitābas
jactitabāris
jactitāres
jactitarēris
3 p.
jactitābat
jactitabātur
jactitāret
jactitarētur
Plur.
1 p.
jactitabāmus
jactitabāmur
jactitarēmus
jactitarēmur
2 p.
jactitabātis
jactitabamini
jactitarētis
jactitarēmini
3 p.
jactitābant
jactitabantur
jactitarent
jactitarentur
Futūrum I
Indicatīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Sing.
1 p.
jactitābo
jactitabor
—
2 p.
jactitābis
jactitaberis
jactitāto
3 p.
jactitābit
jactitabitur
jactitāto
Plur.
1 p.
jactitabimus
jactitabimur
—
2 p.
jactitabitis
jactitabimini
jactitatōte
3 p.
jactitabuntur
jactitanto
Infīnitivus praesentis actīvi
jactitāre
Infīnitivus praesentis passīvi
jactitāri
Participium praesentis actīvi
jactitāns
Gerundium
jactitandī
Gerundivum
jactitandus, -a, -um
Основа перфекта: jactitāv-
Perfectum
Plusquamperfectum
Futūrum II
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Act.
Act.
Act.
Act.
Act.
Sg.
1 p.
jactitāvī
jactitāverim
jactitāveram
jactitāvissem
jactitāverō
2 p.
jactitāvisti
jactitāveris
jactitāveras
jactitāvisses
jactitāveris
3 p.
jactitāvit
jactitāverit
jactitāverat
jactitāvisset
jactitāverit
Pl.
1 p.
jactitāvimus
jactitāverimus
jactitāverāmus
jactitāvissēmus
jactitāverimus
2 p.
jactitāvistis
jactitāveritis
jactitāverātis
jactitāvissētis
jactitāveritis
3 p.
jactitāvērunt
jactitāverint
jactitāverant
jactitāvissent
jactitāverint
Infīnitivus perfecti actīvi
jactitāvisse
Основа супина: jactitāt-
Participium perfecti passivi
jactitātus, -a, -um
Participium futuri activi
jactitātūrus, -a, -um
Supinum I
jactitātum
Supinum II
jactitātū
jactito
Глагол, первое спряжение.
Корень: -- .
Семантические свойства [ править ]
[intens. к jacto]# произносить, читать, рассказывать (j. ridicula L );# выставлять напоказ (come officium Ph — v. l. ). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации ).
Родственные слова [ править ]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания [ править ]