haesito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: haesitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	haesitō	haesitor	haesitem	haesiter	—	—
	2 p.	haesitas	haesitāris	haesites	haesitēris	haesitā	haesitare
	3 p.	haesitat	haesitātur	haesitet	haesitētur	—	—
Plur.	1 p.	haesitāmus	haesitāmur	haesitēmus	haesitēmur	—	—
	2 p.	haesitātis	haesitāmini	haesitētis	haesitēmini	haesitāte	haesitamini
	3 p.	haesitant	haesitantur	haesitent	haesitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	haesitābam	haesitābar	haesitārem	haesitārer
	2 p.	haesitābas	haesitabāris	haesitāres	haesitarēris
	3 p.	haesitābat	haesitabātur	haesitāret	haesitarētur
Plur.	1 p.	haesitabāmus	haesitabāmur	haesitarēmus	haesitarēmur
	2 p.	haesitabātis	haesitabamini	haesitarētis	haesitarēmini
	3 p.	haesitābant	haesitabantur	haesitarent	haesitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	haesitābo	haesitabor	—
	2 p.	haesitābis	haesitaberis	haesitāto
	3 p.	haesitābit	haesitabitur	haesitāto
Plur.	1 p.	haesitabimus	haesitabimur	—
	2 p.	haesitabitis	haesitabimini	haesitatōte
	3 p.	haesitabuntur	haesitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	haesitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	haesitāri
Participium praesentis actīvi	haesitāns
Gerundium	haesitandī
Gerundivum	haesitandus, -a, -um

Основа перфекта: haesitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	haesitāvī	haesitāverim	haesitāveram	haesitāvissem	haesitāverō
	2 p.	haesitāvisti	haesitāveris	haesitāveras	haesitāvisses	haesitāveris
	3 p.	haesitāvit	haesitāverit	haesitāverat	haesitāvisset	haesitāverit
Pl.	1 p.	haesitāvimus	haesitāverimus	haesitāverāmus	haesitāvissēmus	haesitāverimus
	2 p.	haesitāvistis	haesitāveritis	haesitāverātis	haesitāvissētis	haesitāveritis
	3 p.	haesitāvērunt	haesitāverint	haesitāverant	haesitāvissent	haesitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	haesitāvisse

Основа супина: haesitāt-

Participium perfecti passivi	haesitātus, -a, -um
Participium futuri activi	haesitātūrus, -a, -um
Supinum I	haesitātum
Supinum II	haesitātū

haesito

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к haereo]# засесть, (за)вязнуть, застревать, задерживаться (sub terris Lcr, in vadis L; in angustiis QC);# быть в недоумении (в замешательстве, в затруднении), колебаться (inter spem et desperationem QC): non haesitans respondebo C отвечу без колебаний; h. in aliqua re C быть несведущим (нетвёрдым) в чём-л.; h. (lingua) C запинаться. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??