Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: dijugā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
dijugō
|
dijugor
|
dijugem
|
dijuger
|
—
|
—
|
2 p.
|
dijugas
|
dijugāris
|
dijuges
|
dijugēris
|
dijugā
|
dijugare
|
3 p.
|
dijugat
|
dijugātur
|
dijuget
|
dijugētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
dijugāmus
|
dijugāmur
|
dijugēmus
|
dijugēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
dijugātis
|
dijugāmini
|
dijugētis
|
dijugēmini
|
dijugāte
|
dijugamini
|
3 p.
|
dijugant
|
dijugantur
|
dijugent
|
dijugentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
dijugābam
|
dijugābar
|
dijugārem
|
dijugārer
|
2 p.
|
dijugābas
|
dijugabāris
|
dijugāres
|
dijugarēris
|
3 p.
|
dijugābat
|
dijugabātur
|
dijugāret
|
dijugarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
dijugabāmus
|
dijugabāmur
|
dijugarēmus
|
dijugarēmur
|
2 p.
|
dijugabātis
|
dijugabamini
|
dijugarētis
|
dijugarēmini
|
3 p.
|
dijugābant
|
dijugabantur
|
dijugarent
|
dijugarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
dijugābo
|
dijugabor
|
—
|
2 p.
|
dijugābis
|
dijugaberis
|
dijugāto
|
3 p.
|
dijugābit
|
dijugabitur
|
dijugāto
|
Plur.
|
1 p.
|
dijugabimus
|
dijugabimur
|
—
|
2 p.
|
dijugabitis
|
dijugabimini
|
dijugatōte
|
3 p.
|
dijugabuntur
|
dijuganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
dijugāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
dijugāri
|
Participium praesentis actīvi
|
dijugāns
|
Gerundium
|
dijugandī
|
Gerundivum
|
dijugandus, -a, -um
|
Основа перфекта: dijugāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
dijugāvī
|
dijugāverim
|
dijugāveram
|
dijugāvissem
|
dijugāverō
|
2 p.
|
dijugāvisti
|
dijugāveris
|
dijugāveras
|
dijugāvisses
|
dijugāveris
|
3 p.
|
dijugāvit
|
dijugāverit
|
dijugāverat
|
dijugāvisset
|
dijugāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
dijugāvimus
|
dijugāverimus
|
dijugāverāmus
|
dijugāvissēmus
|
dijugāverimus
|
2 p.
|
dijugāvistis
|
dijugāveritis
|
dijugāverātis
|
dijugāvissētis
|
dijugāveritis
|
3 p.
|
dijugāvērunt
|
dijugāverint
|
dijugāverant
|
dijugāvissent
|
dijugāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
dijugāvisse
|
Основа супина: dijugāt-
Participium perfecti passivi
|
dijugātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
dijugātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
dijugātum
|
Supinum II
|
dijugātū
|
dijugo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: di-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- разделять (aliquem ab aliquo Eccl) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]