denormo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: denormā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	denormō	denormor	denormem	denormer	—	—
	2 p.	denormas	denormāris	denormes	denormēris	denormā	denormare
	3 p.	denormat	denormātur	denormet	denormētur	—	—
Plur.	1 p.	denormāmus	denormāmur	denormēmus	denormēmur	—	—
	2 p.	denormātis	denormāmini	denormētis	denormēmini	denormāte	denormamini
	3 p.	denormant	denormantur	denorment	denormentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	denormābam	denormābar	denormārem	denormārer
	2 p.	denormābas	denormabāris	denormāres	denormarēris
	3 p.	denormābat	denormabātur	denormāret	denormarētur
Plur.	1 p.	denormabāmus	denormabāmur	denormarēmus	denormarēmur
	2 p.	denormabātis	denormabamini	denormarētis	denormarēmini
	3 p.	denormābant	denormabantur	denormarent	denormarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	denormābo	denormabor	—
	2 p.	denormābis	denormaberis	denormāto
	3 p.	denormābit	denormabitur	denormāto
Plur.	1 p.	denormabimus	denormabimur	—
	2 p.	denormabitis	denormabimini	denormatōte
	3 p.	denormabuntur	denormanto

Infīnitivus praesentis actīvi	denormāre
Infīnitivus praesentis passīvi	denormāri
Participium praesentis actīvi	denormāns
Gerundium	denormandī
Gerundivum	denormandus, -a, -um

Основа перфекта: denormāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	denormāvī	denormāverim	denormāveram	denormāvissem	denormāverō
	2 p.	denormāvisti	denormāveris	denormāveras	denormāvisses	denormāveris
	3 p.	denormāvit	denormāverit	denormāverat	denormāvisset	denormāverit
Pl.	1 p.	denormāvimus	denormāverimus	denormāverāmus	denormāvissēmus	denormāverimus
	2 p.	denormāvistis	denormāveritis	denormāverātis	denormāvissētis	denormāveritis
	3 p.	denormāvērunt	denormāverint	denormāverant	denormāvissent	denormāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	denormāvisse

Основа супина: denormāt-

Participium perfecti passivi	denormātus, -a, -um
Participium futuri activi	denormātūrus, -a, -um
Supinum I	denormātum
Supinum II	denormātū

denormo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: de-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [norma] придавать косоугольную, т. е. неправильную форму: d. agellum H вдаваться в поле (и тем нарушать правильность его формы) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??