decircino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: dēcircinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dēcircinō	dēcircinor	dēcircinem	dēcirciner	—	—
	2 p.	dēcircinas	dēcircināris	dēcircines	dēcircinēris	dēcircinā	dēcircinare
	3 p.	dēcircinat	dēcircinātur	dēcircinet	dēcircinētur	—	—
Plur.	1 p.	dēcircināmus	dēcircināmur	dēcircinēmus	dēcircinēmur	—	—
	2 p.	dēcircinātis	dēcircināmini	dēcircinētis	dēcircinēmini	dēcircināte	dēcircinamini
	3 p.	dēcircinant	dēcircinantur	dēcircinent	dēcircinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dēcircinābam	dēcircinābar	dēcircinārem	dēcircinārer
	2 p.	dēcircinābas	dēcircinabāris	dēcircināres	dēcircinarēris
	3 p.	dēcircinābat	dēcircinabātur	dēcircināret	dēcircinarētur
Plur.	1 p.	dēcircinabāmus	dēcircinabāmur	dēcircinarēmus	dēcircinarēmur
	2 p.	dēcircinabātis	dēcircinabamini	dēcircinarētis	dēcircinarēmini
	3 p.	dēcircinābant	dēcircinabantur	dēcircinarent	dēcircinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	dēcircinābo	dēcircinabor	—
	2 p.	dēcircinābis	dēcircinaberis	dēcircināto
	3 p.	dēcircinābit	dēcircinabitur	dēcircināto
Plur.	1 p.	dēcircinabimus	dēcircinabimur	—
	2 p.	dēcircinabitis	dēcircinabimini	dēcircinatōte
	3 p.	dēcircinabuntur	dēcircinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	dēcircināre
Infīnitivus praesentis passīvi	dēcircināri
Participium praesentis actīvi	dēcircināns
Gerundium	dēcircinandī
Gerundivum	dēcircinandus, -a, -um

dē-cir-ci-no

Глагол, первое спряжение.

Приставка: de-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. (об окружности) описывать, обводить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:decircinare