Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: concastigā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
concastigō
|
concastigor
|
concastigem
|
concastiger
|
—
|
—
|
2 p.
|
concastigas
|
concastigāris
|
concastiges
|
concastigēris
|
concastigā
|
concastigare
|
3 p.
|
concastigat
|
concastigātur
|
concastiget
|
concastigētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
concastigāmus
|
concastigāmur
|
concastigēmus
|
concastigēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
concastigātis
|
concastigāmini
|
concastigētis
|
concastigēmini
|
concastigāte
|
concastigamini
|
3 p.
|
concastigant
|
concastigantur
|
concastigent
|
concastigentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
concastigābam
|
concastigābar
|
concastigārem
|
concastigārer
|
2 p.
|
concastigābas
|
concastigabāris
|
concastigāres
|
concastigarēris
|
3 p.
|
concastigābat
|
concastigabātur
|
concastigāret
|
concastigarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
concastigabāmus
|
concastigabāmur
|
concastigarēmus
|
concastigarēmur
|
2 p.
|
concastigabātis
|
concastigabamini
|
concastigarētis
|
concastigarēmini
|
3 p.
|
concastigābant
|
concastigabantur
|
concastigarent
|
concastigarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
concastigābo
|
concastigabor
|
—
|
2 p.
|
concastigābis
|
concastigaberis
|
concastigāto
|
3 p.
|
concastigābit
|
concastigabitur
|
concastigāto
|
Plur.
|
1 p.
|
concastigabimus
|
concastigabimur
|
—
|
2 p.
|
concastigabitis
|
concastigabimini
|
concastigatōte
|
3 p.
|
concastigabuntur
|
concastiganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
concastigāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
concastigāri
|
Participium praesentis actīvi
|
concastigāns
|
Gerundium
|
concastigandī
|
Gerundivum
|
concastigandus, -a, -um
|
Основа перфекта: concastigāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
concastigāvī
|
concastigāverim
|
concastigāveram
|
concastigāvissem
|
concastigāverō
|
2 p.
|
concastigāvisti
|
concastigāveris
|
concastigāveras
|
concastigāvisses
|
concastigāveris
|
3 p.
|
concastigāvit
|
concastigāverit
|
concastigāverat
|
concastigāvisset
|
concastigāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
concastigāvimus
|
concastigāverimus
|
concastigāverāmus
|
concastigāvissēmus
|
concastigāverimus
|
2 p.
|
concastigāvistis
|
concastigāveritis
|
concastigāverātis
|
concastigāvissētis
|
concastigāveritis
|
3 p.
|
concastigāvērunt
|
concastigāverint
|
concastigāverant
|
concastigāvissent
|
concastigāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
concastigāvisse
|
Основа супина: concastigāt-
Participium perfecti passivi
|
concastigātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
concastigātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
concastigātum
|
Supinum II
|
concastigātū
|
concastigo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- сильно пробирать, бранить (aliquem Pl) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]