combino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: combinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	combinō	combinor	combinem	combiner	—	—
	2 p.	combinas	combināris	combines	combinēris	combinā	combinare
	3 p.	combinat	combinātur	combinet	combinētur	—	—
Plur.	1 p.	combināmus	combināmur	combinēmus	combinēmur	—	—
	2 p.	combinātis	combināmini	combinētis	combinēmini	combināte	combinamini
	3 p.	combinant	combinantur	combinent	combinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	combinābam	combinābar	combinārem	combinārer
	2 p.	combinābas	combinabāris	combināres	combinarēris
	3 p.	combinābat	combinabātur	combināret	combinarētur
Plur.	1 p.	combinabāmus	combinabāmur	combinarēmus	combinarēmur
	2 p.	combinabātis	combinabamini	combinarētis	combinarēmini
	3 p.	combinābant	combinabantur	combinarent	combinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	combinābo	combinabor	—
	2 p.	combinābis	combinaberis	combināto
	3 p.	combinābit	combinabitur	combināto
Plur.	1 p.	combinabimus	combinabimur	—
	2 p.	combinabitis	combinabimini	combinatōte
	3 p.	combinabuntur	combinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	combināre
Infīnitivus praesentis passīvi	combināri
Participium praesentis actīvi	combināns
Gerundium	combinandī
Gerundivum	combinandus, -a, -um

Основа перфекта: combināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	combināvī	combināverim	combināveram	combināvissem	combināverō
	2 p.	combināvisti	combināveris	combināveras	combināvisses	combināveris
	3 p.	combināvit	combināverit	combināverat	combināvisset	combināverit
Pl.	1 p.	combināvimus	combināverimus	combināverāmus	combināvissēmus	combināverimus
	2 p.	combināvistis	combināveritis	combināverātis	combināvissētis	combināveritis
	3 p.	combināvērunt	combināverint	combināverant	combināvissent	combināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	combināvisse

Основа супина: combināt-

Participium perfecti passivi	combinātus, -a, -um
Participium futuri activi	combinātūrus, -a, -um
Supinum I	combinātum
Supinum II	combinātū

combino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: com-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [bini] связывать (по Два), сочетать Aug, Sid ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??