Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: coagitā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coagitō
|
coagitor
|
coagitem
|
coagiter
|
—
|
—
|
2 p.
|
coagitas
|
coagitāris
|
coagites
|
coagitēris
|
coagitā
|
coagitare
|
3 p.
|
coagitat
|
coagitātur
|
coagitet
|
coagitētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
coagitāmus
|
coagitāmur
|
coagitēmus
|
coagitēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
coagitātis
|
coagitāmini
|
coagitētis
|
coagitēmini
|
coagitāte
|
coagitamini
|
3 p.
|
coagitant
|
coagitantur
|
coagitent
|
coagitentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
coagitābam
|
coagitābar
|
coagitārem
|
coagitārer
|
2 p.
|
coagitābas
|
coagitabāris
|
coagitāres
|
coagitarēris
|
3 p.
|
coagitābat
|
coagitabātur
|
coagitāret
|
coagitarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
coagitabāmus
|
coagitabāmur
|
coagitarēmus
|
coagitarēmur
|
2 p.
|
coagitabātis
|
coagitabamini
|
coagitarētis
|
coagitarēmini
|
3 p.
|
coagitābant
|
coagitabantur
|
coagitarent
|
coagitarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
coagitābo
|
coagitabor
|
—
|
2 p.
|
coagitābis
|
coagitaberis
|
coagitāto
|
3 p.
|
coagitābit
|
coagitabitur
|
coagitāto
|
Plur.
|
1 p.
|
coagitabimus
|
coagitabimur
|
—
|
2 p.
|
coagitabitis
|
coagitabimini
|
coagitatōte
|
3 p.
|
coagitabuntur
|
coagitanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
coagitāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
coagitāri
|
Participium praesentis actīvi
|
coagitāns
|
Gerundium
|
coagitandī
|
Gerundivum
|
coagitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: coagitāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
coagitāvī
|
coagitāverim
|
coagitāveram
|
coagitāvissem
|
coagitāverō
|
2 p.
|
coagitāvisti
|
coagitāveris
|
coagitāveras
|
coagitāvisses
|
coagitāveris
|
3 p.
|
coagitāvit
|
coagitāverit
|
coagitāverat
|
coagitāvisset
|
coagitāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
coagitāvimus
|
coagitāverimus
|
coagitāverāmus
|
coagitāvissēmus
|
coagitāverimus
|
2 p.
|
coagitāvistis
|
coagitāveritis
|
coagitāverātis
|
coagitāvissētis
|
coagitāveritis
|
3 p.
|
coagitāvērunt
|
coagitāverint
|
coagitāverant
|
coagitāvissent
|
coagitāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
coagitāvisse
|
Основа супина: coagitāt-
Participium perfecti passivi
|
coagitātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
coagitātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
coagitātum
|
Supinum II
|
coagitātū
|
coagito
Глагол, первое спряжение.
Приставка: co-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- утрясать (mensura bona et coagitata Vlg) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]