Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: autumā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
autumō
|
autumor
|
autumem
|
autumer
|
—
|
—
|
2 p.
|
autumas
|
autumāris
|
autumes
|
autumēris
|
autumā
|
autumare
|
3 p.
|
autumat
|
autumātur
|
autumet
|
autumētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
autumāmus
|
autumāmur
|
autumēmus
|
autumēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
autumātis
|
autumāmini
|
autumētis
|
autumēmini
|
autumāte
|
autumamini
|
3 p.
|
autumant
|
autumantur
|
autument
|
autumentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
autumābam
|
autumābar
|
autumārem
|
autumārer
|
2 p.
|
autumābas
|
autumabāris
|
autumāres
|
autumarēris
|
3 p.
|
autumābat
|
autumabātur
|
autumāret
|
autumarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
autumabāmus
|
autumabāmur
|
autumarēmus
|
autumarēmur
|
2 p.
|
autumabātis
|
autumabamini
|
autumarētis
|
autumarēmini
|
3 p.
|
autumābant
|
autumabantur
|
autumarent
|
autumarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
autumābo
|
autumabor
|
—
|
2 p.
|
autumābis
|
autumaberis
|
autumāto
|
3 p.
|
autumābit
|
autumabitur
|
autumāto
|
Plur.
|
1 p.
|
autumabimus
|
autumabimur
|
—
|
2 p.
|
autumabitis
|
autumabimini
|
autumatōte
|
3 p.
|
autumabuntur
|
autumanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
autumāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
autumāri
|
Participium praesentis actīvi
|
autumāns
|
Gerundium
|
autumandī
|
Gerundivum
|
autumandus, -a, -um
|
Основа перфекта: autumāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
autumāvī
|
autumāverim
|
autumāveram
|
autumāvissem
|
autumāverō
|
2 p.
|
autumāvisti
|
autumāveris
|
autumāveras
|
autumāvisses
|
autumāveris
|
3 p.
|
autumāvit
|
autumāverit
|
autumāverat
|
autumāvisset
|
autumāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
autumāvimus
|
autumāverimus
|
autumāverāmus
|
autumāvissēmus
|
autumāverimus
|
2 p.
|
autumāvistis
|
autumāveritis
|
autumāverātis
|
autumāvissētis
|
autumāveritis
|
3 p.
|
autumāvērunt
|
autumāverint
|
autumāverant
|
autumāvissent
|
autumāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
autumāvisse
|
Основа супина: autumāt-
Participium perfecti passivi
|
autumātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
autumātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
autumātum
|
Supinum II
|
autumātū
|
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства[править]
- думать, полагать, утверждать, говорить ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]