Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: supervolitā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supervolitō
|
supervolitor
|
supervolitem
|
supervoliter
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
supervolitas
|
supervolitāris
|
supervolites
|
supervolitēris
|
supervolitā
|
supervolitare
|
| 3 p.
|
supervolitat
|
supervolitātur
|
supervolitet
|
supervolitētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
supervolitāmus
|
supervolitāmur
|
supervolitēmus
|
supervolitēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
supervolitātis
|
supervolitāmini
|
supervolitētis
|
supervolitēmini
|
supervolitāte
|
supervolitamini
|
| 3 p.
|
supervolitant
|
supervolitantur
|
supervolitent
|
supervolitentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supervolitābam
|
supervolitābar
|
supervolitārem
|
supervolitārer
|
| 2 p.
|
supervolitābas
|
supervolitabāris
|
supervolitāres
|
supervolitarēris
|
| 3 p.
|
supervolitābat
|
supervolitabātur
|
supervolitāret
|
supervolitarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
supervolitabāmus
|
supervolitabāmur
|
supervolitarēmus
|
supervolitarēmur
|
| 2 p.
|
supervolitabātis
|
supervolitabamini
|
supervolitarētis
|
supervolitarēmini
|
| 3 p.
|
supervolitābant
|
supervolitabantur
|
supervolitarent
|
supervolitarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
supervolitābo
|
supervolitabor
|
—
|
| 2 p.
|
supervolitābis
|
supervolitaberis
|
supervolitāto
|
| 3 p.
|
supervolitābit
|
supervolitabitur
|
supervolitāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
supervolitabimus
|
supervolitabimur
|
—
|
| 2 p.
|
supervolitabitis
|
supervolitabimini
|
supervolitatōte
|
| 3 p.
|
supervolitabuntur
|
supervolitanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
supervolitāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
supervolitāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
supervolitāns
|
| Gerundium
|
supervolitandī
|
| Gerundivum
|
supervolitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: supervolitāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
supervolitāvī
|
supervolitāverim
|
supervolitāveram
|
supervolitāvissem
|
supervolitāverō
|
| 2 p.
|
supervolitāvisti
|
supervolitāveris
|
supervolitāveras
|
supervolitāvisses
|
supervolitāveris
|
| 3 p.
|
supervolitāvit
|
supervolitāverit
|
supervolitāverat
|
supervolitāvisset
|
supervolitāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
supervolitāvimus
|
supervolitāverimus
|
supervolitāverāmus
|
supervolitāvissēmus
|
supervolitāverimus
|
| 2 p.
|
supervolitāvistis
|
supervolitāveritis
|
supervolitāverātis
|
supervolitāvissētis
|
supervolitāveritis
|
| 3 p.
|
supervolitāvērunt
|
supervolitāverint
|
supervolitāverant
|
supervolitāvissent
|
supervolitāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
supervolitāvisse
|
Основа супина: supervolitāt-
| Participium perfecti passivi
|
supervolitātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
supervolitātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
supervolitātum
|
| Supinum II
|
supervolitātū
|
supervolito
Глагол, первое спряжение.
Приставка: super-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- порхать сверху, пролетать: s. tecta alis V порхать над домом; s. alicui T пролетать над кем-л ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]
