Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: restitā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
restitō
|
restitor
|
restitem
|
restiter
|
—
|
—
|
2 p.
|
restitas
|
restitāris
|
restites
|
restitēris
|
restitā
|
restitare
|
3 p.
|
restitat
|
restitātur
|
restitet
|
restitētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
restitāmus
|
restitāmur
|
restitēmus
|
restitēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
restitātis
|
restitāmini
|
restitētis
|
restitēmini
|
restitāte
|
restitamini
|
3 p.
|
restitant
|
restitantur
|
restitent
|
restitentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
restitābam
|
restitābar
|
restitārem
|
restitārer
|
2 p.
|
restitābas
|
restitabāris
|
restitāres
|
restitarēris
|
3 p.
|
restitābat
|
restitabātur
|
restitāret
|
restitarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
restitabāmus
|
restitabāmur
|
restitarēmus
|
restitarēmur
|
2 p.
|
restitabātis
|
restitabamini
|
restitarētis
|
restitarēmini
|
3 p.
|
restitābant
|
restitabantur
|
restitarent
|
restitarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
restitābo
|
restitabor
|
—
|
2 p.
|
restitābis
|
restitaberis
|
restitāto
|
3 p.
|
restitābit
|
restitabitur
|
restitāto
|
Plur.
|
1 p.
|
restitabimus
|
restitabimur
|
—
|
2 p.
|
restitabitis
|
restitabimini
|
restitatōte
|
3 p.
|
restitabuntur
|
restitanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
restitāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
restitāri
|
Participium praesentis actīvi
|
restitāns
|
Gerundium
|
restitandī
|
Gerundivum
|
restitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: restitāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
restitāvī
|
restitāverim
|
restitāveram
|
restitāvissem
|
restitāverō
|
2 p.
|
restitāvisti
|
restitāveris
|
restitāveras
|
restitāvisses
|
restitāveris
|
3 p.
|
restitāvit
|
restitāverit
|
restitāverat
|
restitāvisset
|
restitāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
restitāvimus
|
restitāverimus
|
restitāverāmus
|
restitāvissēmus
|
restitāverimus
|
2 p.
|
restitāvistis
|
restitāveritis
|
restitāverātis
|
restitāvissētis
|
restitāveritis
|
3 p.
|
restitāvērunt
|
restitāverint
|
restitāverant
|
restitāvissent
|
restitāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
restitāvisse
|
Основа супина: restitāt-
Participium perfecti passivi
|
restitātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
restitātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
restitātum
|
Supinum II
|
restitātū
|
restito
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- [intens. к resto] останавливаться, отставать, медлить, колебаться Pl, Ter, L etc. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]