Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: renutā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
renutō
|
renutor
|
renutem
|
renuter
|
—
|
—
|
2 p.
|
renutas
|
renutāris
|
renutes
|
renutēris
|
renutā
|
renutare
|
3 p.
|
renutat
|
renutātur
|
renutet
|
renutētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
renutāmus
|
renutāmur
|
renutēmus
|
renutēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
renutātis
|
renutāmini
|
renutētis
|
renutēmini
|
renutāte
|
renutamini
|
3 p.
|
renutant
|
renutantur
|
renutent
|
renutentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
renutābam
|
renutābar
|
renutārem
|
renutārer
|
2 p.
|
renutābas
|
renutabāris
|
renutāres
|
renutarēris
|
3 p.
|
renutābat
|
renutabātur
|
renutāret
|
renutarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
renutabāmus
|
renutabāmur
|
renutarēmus
|
renutarēmur
|
2 p.
|
renutabātis
|
renutabamini
|
renutarētis
|
renutarēmini
|
3 p.
|
renutābant
|
renutabantur
|
renutarent
|
renutarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
renutābo
|
renutabor
|
—
|
2 p.
|
renutābis
|
renutaberis
|
renutāto
|
3 p.
|
renutābit
|
renutabitur
|
renutāto
|
Plur.
|
1 p.
|
renutabimus
|
renutabimur
|
—
|
2 p.
|
renutabitis
|
renutabimini
|
renutatōte
|
3 p.
|
renutabuntur
|
renutanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
renutāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
renutāri
|
Participium praesentis actīvi
|
renutāns
|
Gerundium
|
renutandī
|
Gerundivum
|
renutandus, -a, -um
|
Основа перфекта: renutāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
renutāvī
|
renutāverim
|
renutāveram
|
renutāvissem
|
renutāverō
|
2 p.
|
renutāvisti
|
renutāveris
|
renutāveras
|
renutāvisses
|
renutāveris
|
3 p.
|
renutāvit
|
renutāverit
|
renutāverat
|
renutāvisset
|
renutāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
renutāvimus
|
renutāverimus
|
renutāverāmus
|
renutāvissēmus
|
renutāverimus
|
2 p.
|
renutāvistis
|
renutāveritis
|
renutāverātis
|
renutāvissētis
|
renutāveritis
|
3 p.
|
renutāvērunt
|
renutāverint
|
renutāverant
|
renutāvissent
|
renutāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
renutāvisse
|
Основа супина: renutāt-
Participium perfecti passivi
|
renutātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
renutātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
renutātum
|
Supinum II
|
renutātū
|
renuto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- [intens. к renuo] отклонять, отказываться Lcr, Eccl ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]