opimo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: opimā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	opimō	opimor	opimem	opimer	—	—
	2 p.	opimas	opimāris	opimes	opimēris	opimā	opimare
	3 p.	opimat	opimātur	opimet	opimētur	—	—
Plur.	1 p.	opimāmus	opimāmur	opimēmus	opimēmur	—	—
	2 p.	opimātis	opimāmini	opimētis	opimēmini	opimāte	opimamini
	3 p.	opimant	opimantur	opiment	opimentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	opimābam	opimābar	opimārem	opimārer
	2 p.	opimābas	opimabāris	opimāres	opimarēris
	3 p.	opimābat	opimabātur	opimāret	opimarētur
Plur.	1 p.	opimabāmus	opimabāmur	opimarēmus	opimarēmur
	2 p.	opimabātis	opimabamini	opimarētis	opimarēmini
	3 p.	opimābant	opimabantur	opimarent	opimarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	opimābo	opimabor	—
	2 p.	opimābis	opimaberis	opimāto
	3 p.	opimābit	opimabitur	opimāto
Plur.	1 p.	opimabimus	opimabimur	—
	2 p.	opimabitis	opimabimini	opimatōte
	3 p.	opimabuntur	opimanto

Infīnitivus praesentis actīvi	opimāre
Infīnitivus praesentis passīvi	opimāri
Participium praesentis actīvi	opimāns
Gerundium	opimandī
Gerundivum	opimandus, -a, -um

Основа перфекта: opimāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	opimāvī	opimāverim	opimāveram	opimāvissem	opimāverō
	2 p.	opimāvisti	opimāveris	opimāveras	opimāvisses	opimāveris
	3 p.	opimāvit	opimāverit	opimāverat	opimāvisset	opimāverit
Pl.	1 p.	opimāvimus	opimāverimus	opimāverāmus	opimāvissēmus	opimāverimus
	2 p.	opimāvistis	opimāveritis	opimāverātis	opimāvissētis	opimāveritis
	3 p.	opimāvērunt	opimāverint	opimāverant	opimāvissent	opimāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	opimāvisse

Основа супина: opimāt-

Participium perfecti passivi	opimātus, -a, -um
Participium futuri activi	opimātūrus, -a, -um
Supinum I	opimātum
Supinum II	opimātū

opimo

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [opimus]
2. делать жирным, тучным, откармливать (turtures Col);
3. утучнять, удобрять (terram Ap);
4. обогащать, снабжать (mensam agrestis, sc. cibis Vop). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??