Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: frustrā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
frustrō
|
frustror
|
frustrem
|
frustrer
|
—
|
—
|
2 p.
|
frustras
|
frustrāris
|
frustres
|
frustrēris
|
frustrā
|
frustrare
|
3 p.
|
frustrat
|
frustrātur
|
frustret
|
frustrētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
frustrāmus
|
frustrāmur
|
frustrēmus
|
frustrēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
frustrātis
|
frustrāmini
|
frustrētis
|
frustrēmini
|
frustrāte
|
frustramini
|
3 p.
|
frustrant
|
frustrantur
|
frustrent
|
frustrentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
frustrābam
|
frustrābar
|
frustrārem
|
frustrārer
|
2 p.
|
frustrābas
|
frustrabāris
|
frustrāres
|
frustrarēris
|
3 p.
|
frustrābat
|
frustrabātur
|
frustrāret
|
frustrarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
frustrabāmus
|
frustrabāmur
|
frustrarēmus
|
frustrarēmur
|
2 p.
|
frustrabātis
|
frustrabamini
|
frustrarētis
|
frustrarēmini
|
3 p.
|
frustrābant
|
frustrabantur
|
frustrarent
|
frustrarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
frustrābo
|
frustrabor
|
—
|
2 p.
|
frustrābis
|
frustraberis
|
frustrāto
|
3 p.
|
frustrābit
|
frustrabitur
|
frustrāto
|
Plur.
|
1 p.
|
frustrabimus
|
frustrabimur
|
—
|
2 p.
|
frustrabitis
|
frustrabimini
|
frustratōte
|
3 p.
|
frustrabuntur
|
frustranto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
frustrāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
frustrāri
|
Participium praesentis actīvi
|
frustrāns
|
Gerundium
|
frustrandī
|
Gerundivum
|
frustrandus, -a, -um
|
Основа перфекта: frustrāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
frustrāvī
|
frustrāverim
|
frustrāveram
|
frustrāvissem
|
frustrāverō
|
2 p.
|
frustrāvisti
|
frustrāveris
|
frustrāveras
|
frustrāvisses
|
frustrāveris
|
3 p.
|
frustrāvit
|
frustrāverit
|
frustrāverat
|
frustrāvisset
|
frustrāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
frustrāvimus
|
frustrāverimus
|
frustrāverāmus
|
frustrāvissēmus
|
frustrāverimus
|
2 p.
|
frustrāvistis
|
frustrāveritis
|
frustrāverātis
|
frustrāvissētis
|
frustrāveritis
|
3 p.
|
frustrāvērunt
|
frustrāverint
|
frustrāverant
|
frustrāvissent
|
frustrāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
frustrāvisse
|
Основа супина: frustrāt-
Participium perfecti passivi
|
frustrātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
frustrātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
frustrātum
|
Supinum II
|
frustrātū
|
frú-stro
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства[править]
- то же, что frustror ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]