Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: diffugā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
diffugō
|
diffugor
|
diffugem
|
diffuger
|
—
|
—
|
2 p.
|
diffugas
|
diffugāris
|
diffuges
|
diffugēris
|
diffugā
|
diffugare
|
3 p.
|
diffugat
|
diffugātur
|
diffuget
|
diffugētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
diffugāmus
|
diffugāmur
|
diffugēmus
|
diffugēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
diffugātis
|
diffugāmini
|
diffugētis
|
diffugēmini
|
diffugāte
|
diffugamini
|
3 p.
|
diffugant
|
diffugantur
|
diffugent
|
diffugentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
diffugābam
|
diffugābar
|
diffugārem
|
diffugārer
|
2 p.
|
diffugābas
|
diffugabāris
|
diffugāres
|
diffugarēris
|
3 p.
|
diffugābat
|
diffugabātur
|
diffugāret
|
diffugarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
diffugabāmus
|
diffugabāmur
|
diffugarēmus
|
diffugarēmur
|
2 p.
|
diffugabātis
|
diffugabamini
|
diffugarētis
|
diffugarēmini
|
3 p.
|
diffugābant
|
diffugabantur
|
diffugarent
|
diffugarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
diffugābo
|
diffugabor
|
—
|
2 p.
|
diffugābis
|
diffugaberis
|
diffugāto
|
3 p.
|
diffugābit
|
diffugabitur
|
diffugāto
|
Plur.
|
1 p.
|
diffugabimus
|
diffugabimur
|
—
|
2 p.
|
diffugabitis
|
diffugabimini
|
diffugatōte
|
3 p.
|
diffugabuntur
|
diffuganto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
diffugāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
diffugāri
|
Participium praesentis actīvi
|
diffugāns
|
Gerundium
|
diffugandī
|
Gerundivum
|
diffugandus, -a, -um
|
Основа перфекта: diffugāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
diffugāvī
|
diffugāverim
|
diffugāveram
|
diffugāvissem
|
diffugāverō
|
2 p.
|
diffugāvisti
|
diffugāveris
|
diffugāveras
|
diffugāvisses
|
diffugāveris
|
3 p.
|
diffugāvit
|
diffugāverit
|
diffugāverat
|
diffugāvisset
|
diffugāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
diffugāvimus
|
diffugāverimus
|
diffugāverāmus
|
diffugāvissēmus
|
diffugāverimus
|
2 p.
|
diffugāvistis
|
diffugāveritis
|
diffugāverātis
|
diffugāvissētis
|
diffugāveritis
|
3 p.
|
diffugāvērunt
|
diffugāverint
|
diffugāverant
|
diffugāvissent
|
diffugāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
diffugāvisse
|
Основа супина: diffugāt-
Participium perfecti passivi
|
diffugātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
diffugātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
diffugātum
|
Supinum II
|
diffugātū
|
diffugo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: dif-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- обращать в бегство, рассеивать Aug ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]