Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: consanā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
consanō
|
consanor
|
consanem
|
consaner
|
—
|
—
|
2 p.
|
consanas
|
consanāris
|
consanes
|
consanēris
|
consanā
|
consanare
|
3 p.
|
consanat
|
consanātur
|
consanet
|
consanētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
consanāmus
|
consanāmur
|
consanēmus
|
consanēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
consanātis
|
consanāmini
|
consanētis
|
consanēmini
|
consanāte
|
consanamini
|
3 p.
|
consanant
|
consanantur
|
consanent
|
consanentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
consanābam
|
consanābar
|
consanārem
|
consanārer
|
2 p.
|
consanābas
|
consanabāris
|
consanāres
|
consanarēris
|
3 p.
|
consanābat
|
consanabātur
|
consanāret
|
consanarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
consanabāmus
|
consanabāmur
|
consanarēmus
|
consanarēmur
|
2 p.
|
consanabātis
|
consanabamini
|
consanarētis
|
consanarēmini
|
3 p.
|
consanābant
|
consanabantur
|
consanarent
|
consanarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
consanābo
|
consanabor
|
—
|
2 p.
|
consanābis
|
consanaberis
|
consanāto
|
3 p.
|
consanābit
|
consanabitur
|
consanāto
|
Plur.
|
1 p.
|
consanabimus
|
consanabimur
|
—
|
2 p.
|
consanabitis
|
consanabimini
|
consanatōte
|
3 p.
|
consanabuntur
|
consananto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
consanāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
consanāri
|
Participium praesentis actīvi
|
consanāns
|
Gerundium
|
consanandī
|
Gerundivum
|
consanandus, -a, -um
|
Основа перфекта: consanāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
consanāvī
|
consanāverim
|
consanāveram
|
consanāvissem
|
consanāverō
|
2 p.
|
consanāvisti
|
consanāveris
|
consanāveras
|
consanāvisses
|
consanāveris
|
3 p.
|
consanāvit
|
consanāverit
|
consanāverat
|
consanāvisset
|
consanāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
consanāvimus
|
consanāverimus
|
consanāverāmus
|
consanāvissēmus
|
consanāverimus
|
2 p.
|
consanāvistis
|
consanāveritis
|
consanāverātis
|
consanāvissētis
|
consanāveritis
|
3 p.
|
consanāvērunt
|
consanāverint
|
consanāverant
|
consanāvissent
|
consanāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
consanāvisse
|
Основа супина: consanāt-
Participium perfecti passivi
|
consanātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
consanātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
consanātum
|
Supinum II
|
consanātū
|
consano
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- залечивать, заживлять, исцелять (cicatricem, plagas Col; digitum abscisum Dig) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]