Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: consalutā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
consalutō
|
consalutor
|
consalutem
|
consaluter
|
—
|
—
|
2 p.
|
consalutas
|
consalutāris
|
consalutes
|
consalutēris
|
consalutā
|
consalutare
|
3 p.
|
consalutat
|
consalutātur
|
consalutet
|
consalutētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
consalutāmus
|
consalutāmur
|
consalutēmus
|
consalutēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
consalutātis
|
consalutāmini
|
consalutētis
|
consalutēmini
|
consalutāte
|
consalutamini
|
3 p.
|
consalutant
|
consalutantur
|
consalutent
|
consalutentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
consalutābam
|
consalutābar
|
consalutārem
|
consalutārer
|
2 p.
|
consalutābas
|
consalutabāris
|
consalutāres
|
consalutarēris
|
3 p.
|
consalutābat
|
consalutabātur
|
consalutāret
|
consalutarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
consalutabāmus
|
consalutabāmur
|
consalutarēmus
|
consalutarēmur
|
2 p.
|
consalutabātis
|
consalutabamini
|
consalutarētis
|
consalutarēmini
|
3 p.
|
consalutābant
|
consalutabantur
|
consalutarent
|
consalutarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
consalutābo
|
consalutabor
|
—
|
2 p.
|
consalutābis
|
consalutaberis
|
consalutāto
|
3 p.
|
consalutābit
|
consalutabitur
|
consalutāto
|
Plur.
|
1 p.
|
consalutabimus
|
consalutabimur
|
—
|
2 p.
|
consalutabitis
|
consalutabimini
|
consalutatōte
|
3 p.
|
consalutabuntur
|
consalutanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
consalutāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
consalutāri
|
Participium praesentis actīvi
|
consalutāns
|
Gerundium
|
consalutandī
|
Gerundivum
|
consalutandus, -a, -um
|
Основа перфекта: consalutāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
consalutāvī
|
consalutāverim
|
consalutāveram
|
consalutāvissem
|
consalutāverō
|
2 p.
|
consalutāvisti
|
consalutāveris
|
consalutāveras
|
consalutāvisses
|
consalutāveris
|
3 p.
|
consalutāvit
|
consalutāverit
|
consalutāverat
|
consalutāvisset
|
consalutāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
consalutāvimus
|
consalutāverimus
|
consalutāverāmus
|
consalutāvissēmus
|
consalutāverimus
|
2 p.
|
consalutāvistis
|
consalutāveritis
|
consalutāverātis
|
consalutāvissētis
|
consalutāveritis
|
3 p.
|
consalutāvērunt
|
consalutāverint
|
consalutāverant
|
consalutāvissent
|
consalutāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
consalutāvisse
|
Основа супина: consalutāt-
Participium perfecti passivi
|
consalutātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
consalutātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
consalutātum
|
Supinum II
|
consalutātū
|
cōn-sa-lū-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- приветствовать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]