Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: combinā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
combinō
|
combinor
|
combinem
|
combiner
|
—
|
—
|
2 p.
|
combinas
|
combināris
|
combines
|
combinēris
|
combinā
|
combinare
|
3 p.
|
combinat
|
combinātur
|
combinet
|
combinētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
combināmus
|
combināmur
|
combinēmus
|
combinēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
combinātis
|
combināmini
|
combinētis
|
combinēmini
|
combināte
|
combinamini
|
3 p.
|
combinant
|
combinantur
|
combinent
|
combinentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
combinābam
|
combinābar
|
combinārem
|
combinārer
|
2 p.
|
combinābas
|
combinabāris
|
combināres
|
combinarēris
|
3 p.
|
combinābat
|
combinabātur
|
combināret
|
combinarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
combinabāmus
|
combinabāmur
|
combinarēmus
|
combinarēmur
|
2 p.
|
combinabātis
|
combinabamini
|
combinarētis
|
combinarēmini
|
3 p.
|
combinābant
|
combinabantur
|
combinarent
|
combinarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
combinābo
|
combinabor
|
—
|
2 p.
|
combinābis
|
combinaberis
|
combināto
|
3 p.
|
combinābit
|
combinabitur
|
combināto
|
Plur.
|
1 p.
|
combinabimus
|
combinabimur
|
—
|
2 p.
|
combinabitis
|
combinabimini
|
combinatōte
|
3 p.
|
combinabuntur
|
combinanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
combināre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
combināri
|
Participium praesentis actīvi
|
combināns
|
Gerundium
|
combinandī
|
Gerundivum
|
combinandus, -a, -um
|
Основа перфекта: combināv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
combināvī
|
combināverim
|
combināveram
|
combināvissem
|
combināverō
|
2 p.
|
combināvisti
|
combināveris
|
combināveras
|
combināvisses
|
combināveris
|
3 p.
|
combināvit
|
combināverit
|
combināverat
|
combināvisset
|
combināverit
|
Pl.
|
1 p.
|
combināvimus
|
combināverimus
|
combināverāmus
|
combināvissēmus
|
combināverimus
|
2 p.
|
combināvistis
|
combināveritis
|
combināverātis
|
combināvissētis
|
combināveritis
|
3 p.
|
combināvērunt
|
combināverint
|
combināverant
|
combināvissent
|
combināverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
combināvisse
|
Основа супина: combināt-
Participium perfecti passivi
|
combinātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
combinātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
combinātum
|
Supinum II
|
combinātū
|
combino
Глагол, первое спряжение.
Приставка: com-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- [bini] связывать (по Два), сочетать Aug, Sid ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]