acumino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: acuminā-

		Praesens						Imperfectum				Futūrum I
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus		Indicatīvus		Coniunctīvus		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	acuminō	acuminor	acuminem	acuminer	—	—	acuminābam	acuminābar	acuminārem	acuminārer	acuminābo	acuminabor	—
	2 p.	acuminas	acumināris	acumines	acuminēris	acuminā	acuminare	acuminābas	acuminabāris	acumināres	acuminarēris	acuminābis	acuminaberis	acumināto
	3 p.	acuminat	acuminātur	acuminet	acuminētur	—	—	acuminābat	acuminabātur	acumināret	acuminarētur	acuminābit	acuminabitur	acumināto
Plur.	1 p.	acumināmus	acumināmur	acuminēmus	acuminēmur	—	—	acuminabāmus	acuminabāmur	acuminarēmus	acuminarēmur	acuminabimus	acuminabimur	—
	2 p.	acuminātis	acumināmini	acuminētis	acuminēmini	acumināte	acuminamini	acuminabātis	acuminabamini	acuminarētis	acuminarēmini	acuminabitis	acuminabimini	acuminatōte
	3 p.	acuminant	acuminantur	acuminent	acuminentur	—	—	acuminābant	acuminabantur	acuminarent	acuminarentur	acuminabunt	acuminabuntur	acuminato

Infīnitivus praesentis actīvi	acumināre
Infīnitivus praesentis passīvi	acumināri
Participium praesentis actīvi	acumināns
Gerundium	acuminandī
Gerundivum	acuminandus, -a, -um

Основа перфекта: acumināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sing.	1 p.	acumināvī	acumināverim	acumināveram	acumināvissem	acumināverō
	2 p.	acumināvisti	acumināveris	acumināveras	acumināvisses	acumināveris
	3 p.	acumināvit	acumināverit	acumināverat	acumināvisset	acumināverit
Plur.	1 p.	acumināvimus	acumināverimus	acumināverāmus	acumināvissēmus	acumināverimus
	2 p.	acumināvistis	acumināveritis	acumināverātis	acumināvissētis	acumināveritis
	3 p.	acumināvērunt	acumināverint	acumināverant	acumināvissent	acumināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	acumināvisse

Основа супина: acumināt-

Participium perfecti passivi	acuminātus, -a, -um
Participium futuri activi	acuminātūrus, -a, -um
Supinum I	acuminātum
Supinum II	acuminātū

acumino

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Произношение

МФА: []

Семантические свойства

Значение

1. заострять (acuminatum cornu lunae PM). ◆ Для этого значения не указан пример употребления. Вы можете оказать помощь проекту, добавив пример употребления из литературного произведения или повседневного общения.

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные:

Этимология

От ??