Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: reluctā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
reluctō
|
reluctor
|
reluctem
|
relucter
|
—
|
—
|
2 p.
|
reluctas
|
reluctāris
|
reluctes
|
reluctēris
|
reluctā
|
reluctare
|
3 p.
|
reluctat
|
reluctātur
|
reluctet
|
reluctētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
reluctāmus
|
reluctāmur
|
reluctēmus
|
reluctēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
reluctātis
|
reluctāmini
|
reluctētis
|
reluctēmini
|
reluctāte
|
reluctamini
|
3 p.
|
reluctant
|
reluctantur
|
reluctent
|
reluctentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
reluctābam
|
reluctābar
|
reluctārem
|
reluctārer
|
2 p.
|
reluctābas
|
reluctabāris
|
reluctāres
|
reluctarēris
|
3 p.
|
reluctābat
|
reluctabātur
|
reluctāret
|
reluctarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
reluctabāmus
|
reluctabāmur
|
reluctarēmus
|
reluctarēmur
|
2 p.
|
reluctabātis
|
reluctabamini
|
reluctarētis
|
reluctarēmini
|
3 p.
|
reluctābant
|
reluctabantur
|
reluctarent
|
reluctarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
reluctābo
|
reluctabor
|
—
|
2 p.
|
reluctābis
|
reluctaberis
|
reluctāto
|
3 p.
|
reluctābit
|
reluctabitur
|
reluctāto
|
Plur.
|
1 p.
|
reluctabimus
|
reluctabimur
|
—
|
2 p.
|
reluctabitis
|
reluctabimini
|
reluctatōte
|
3 p.
|
reluctabuntur
|
reluctanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
reluctāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
reluctāri
|
Participium praesentis actīvi
|
reluctāns
|
Gerundium
|
reluctandī
|
Gerundivum
|
reluctandus, -a, -um
|
Основа перфекта: reluctāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
reluctāvī
|
reluctāverim
|
reluctāveram
|
reluctāvissem
|
reluctāverō
|
2 p.
|
reluctāvisti
|
reluctāveris
|
reluctāveras
|
reluctāvisses
|
reluctāveris
|
3 p.
|
reluctāvit
|
reluctāverit
|
reluctāverat
|
reluctāvisset
|
reluctāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
reluctāvimus
|
reluctāverimus
|
reluctāverāmus
|
reluctāvissēmus
|
reluctāverimus
|
2 p.
|
reluctāvistis
|
reluctāveritis
|
reluctāverātis
|
reluctāvissētis
|
reluctāveritis
|
3 p.
|
reluctāvērunt
|
reluctāverint
|
reluctāverant
|
reluctāvissent
|
reluctāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
reluctāvisse
|
Основа супина: reluctāt-
Participium perfecti passivi
|
reluctātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
reluctātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
reluctātum
|
Supinum II
|
reluctātū
|
relucto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- Это слово или выражение пока не переведено. Вы можете предложить свой вариант перевода. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]