subremigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: subremigā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	subremigō	subremigor	subremigem	subremiger	—	—
	2 p.	subremigas	subremigāris	subremiges	subremigēris	subremigā	subremigare
	3 p.	subremigat	subremigātur	subremiget	subremigētur	—	—
Plur.	1 p.	subremigāmus	subremigāmur	subremigēmus	subremigēmur	—	—
	2 p.	subremigātis	subremigāmini	subremigētis	subremigēmini	subremigāte	subremigamini
	3 p.	subremigant	subremigantur	subremigent	subremigentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	subremigābam	subremigābar	subremigārem	subremigārer
	2 p.	subremigābas	subremigabāris	subremigāres	subremigarēris
	3 p.	subremigābat	subremigabātur	subremigāret	subremigarētur
Plur.	1 p.	subremigabāmus	subremigabāmur	subremigarēmus	subremigarēmur
	2 p.	subremigabātis	subremigabamini	subremigarētis	subremigarēmini
	3 p.	subremigābant	subremigabantur	subremigarent	subremigarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	subremigābo	subremigabor	—
	2 p.	subremigābis	subremigaberis	subremigāto
	3 p.	subremigābit	subremigabitur	subremigāto
Plur.	1 p.	subremigabimus	subremigabimur	—
	2 p.	subremigabitis	subremigabimini	subremigatōte
	3 p.	subremigabuntur	subremiganto

Infīnitivus praesentis actīvi	subremigāre
Infīnitivus praesentis passīvi	subremigāri
Participium praesentis actīvi	subremigāns
Gerundium	subremigandī
Gerundivum	subremigandus, -a, -um

Основа перфекта: subremigāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	subremigāvī	subremigāverim	subremigāveram	subremigāvissem	subremigāverō
	2 p.	subremigāvisti	subremigāveris	subremigāveras	subremigāvisses	subremigāveris
	3 p.	subremigāvit	subremigāverit	subremigāverat	subremigāvisset	subremigāverit
Pl.	1 p.	subremigāvimus	subremigāverimus	subremigāverāmus	subremigāvissēmus	subremigāverimus
	2 p.	subremigāvistis	subremigāveritis	subremigāverātis	subremigāvissētis	subremigāveritis
	3 p.	subremigāvērunt	subremigāverint	subremigāverant	subremigāvissent	subremigāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	subremigāvisse

Основа супина: subremigāt-

Participium perfecti passivi	subremigātus, -a, -um
Participium futuri activi	subremigātūrus, -a, -um
Supinum I	subremigātum
Supinum II	subremigātū

subremigo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: sub-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

(как бы) грести, помогать грести (brachiis PM): dextra puppim tenet ac laeva subremigat V (нимфа Кимодокея) правой рукой держится за корму, левой гребёт ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??