Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: supputā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
supputō
|
supputor
|
supputem
|
supputer
|
—
|
—
|
2 p.
|
supputas
|
supputāris
|
supputes
|
supputēris
|
supputā
|
supputare
|
3 p.
|
supputat
|
supputātur
|
supputet
|
supputētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
supputāmus
|
supputāmur
|
supputēmus
|
supputēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
supputātis
|
supputāmini
|
supputētis
|
supputēmini
|
supputāte
|
supputamini
|
3 p.
|
supputant
|
supputantur
|
supputent
|
supputentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
supputābam
|
supputābar
|
supputārem
|
supputārer
|
2 p.
|
supputābas
|
supputabāris
|
supputāres
|
supputarēris
|
3 p.
|
supputābat
|
supputabātur
|
supputāret
|
supputarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
supputabāmus
|
supputabāmur
|
supputarēmus
|
supputarēmur
|
2 p.
|
supputabātis
|
supputabamini
|
supputarētis
|
supputarēmini
|
3 p.
|
supputābant
|
supputabantur
|
supputarent
|
supputarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
supputābo
|
supputabor
|
—
|
2 p.
|
supputābis
|
supputaberis
|
supputāto
|
3 p.
|
supputābit
|
supputabitur
|
supputāto
|
Plur.
|
1 p.
|
supputabimus
|
supputabimur
|
—
|
2 p.
|
supputabitis
|
supputabimini
|
supputatōte
|
3 p.
|
supputabuntur
|
supputanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
supputāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
supputāri
|
Participium praesentis actīvi
|
supputāns
|
Gerundium
|
supputandī
|
Gerundivum
|
supputandus, -a, -um
|
Основа перфекта: supputāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
supputāvī
|
supputāverim
|
supputāveram
|
supputāvissem
|
supputāverō
|
2 p.
|
supputāvisti
|
supputāveris
|
supputāveras
|
supputāvisses
|
supputāveris
|
3 p.
|
supputāvit
|
supputāverit
|
supputāverat
|
supputāvisset
|
supputāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
supputāvimus
|
supputāverimus
|
supputāverāmus
|
supputāvissēmus
|
supputāverimus
|
2 p.
|
supputāvistis
|
supputāveritis
|
supputāverātis
|
supputāvissētis
|
supputāveritis
|
3 p.
|
supputāvērunt
|
supputāverint
|
supputāverant
|
supputāvissent
|
supputāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
supputāvisse
|
Основа супина: supputāt-
Participium perfecti passivi
|
supputātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
supputātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
supputātum
|
Supinum II
|
supputātū
|
supputo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: sup-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- [puto I] обрезывать, подрезать (semina fruticantia PM; oleas Cato) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]