reclino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: reclinā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	reclinō	reclinor	reclinem	recliner	—	—
	2 p.	reclinas	reclināris	reclines	reclinēris	reclinā	reclinare
	3 p.	reclinat	reclinātur	reclinet	reclinētur	—	—
Plur.	1 p.	reclināmus	reclināmur	reclinēmus	reclinēmur	—	—
	2 p.	reclinātis	reclināmini	reclinētis	reclinēmini	reclināte	reclinamini
	3 p.	reclinant	reclinantur	reclinent	reclinentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	reclinābam	reclinābar	reclinārem	reclinārer
	2 p.	reclinābas	reclinabāris	reclināres	reclinarēris
	3 p.	reclinābat	reclinabātur	reclināret	reclinarētur
Plur.	1 p.	reclinabāmus	reclinabāmur	reclinarēmus	reclinarēmur
	2 p.	reclinabātis	reclinabamini	reclinarētis	reclinarēmini
	3 p.	reclinābant	reclinabantur	reclinarent	reclinarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	reclinābo	reclinabor	—
	2 p.	reclinābis	reclinaberis	reclināto
	3 p.	reclinābit	reclinabitur	reclināto
Plur.	1 p.	reclinabimus	reclinabimur	—
	2 p.	reclinabitis	reclinabimini	reclinatōte
	3 p.	reclinabuntur	reclinanto

Infīnitivus praesentis actīvi	reclināre
Infīnitivus praesentis passīvi	reclināri
Participium praesentis actīvi	reclināns
Gerundium	reclinandī
Gerundivum	reclinandus, -a, -um

Основа перфекта: reclināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	reclināvī	reclināverim	reclināveram	reclināvissem	reclināverō
	2 p.	reclināvisti	reclināveris	reclināveras	reclināvisses	reclināveris
	3 p.	reclināvit	reclināverit	reclināverat	reclināvisset	reclināverit
Pl.	1 p.	reclināvimus	reclināverimus	reclināverāmus	reclināvissēmus	reclināverimus
	2 p.	reclināvistis	reclināveritis	reclināverātis	reclināvissētis	reclināveritis
	3 p.	reclināvērunt	reclināverint	reclināverant	reclināvissent	reclināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	reclināvisse

Основа супина: reclināt-

Participium perfecti passivi	reclinātus, -a, -um
Participium futuri activi	reclinātūrus, -a, -um
Supinum I	reclinātum
Supinum II	reclinātū

reclino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: re-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

2. склонять назад, прислонять (se Cs; scuta V): reclinari in cubitum Pt облокотиться; reclinari in gramine H лежать на траве;
3. взваливать, возлагать (onus imperii in aliquem Sen);
4. освобождать (aliquem a labore H). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??