recepto

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: receptā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	receptō	receptor	receptem	recepter	—	—
	2 p.	receptas	receptāris	receptes	receptēris	receptā	receptare
	3 p.	receptat	receptātur	receptet	receptētur	—	—
Plur.	1 p.	receptāmus	receptāmur	receptēmus	receptēmur	—	—
	2 p.	receptātis	receptāmini	receptētis	receptēmini	receptāte	receptamini
	3 p.	receptant	receptantur	receptent	receptentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	receptābam	receptābar	receptārem	receptārer
	2 p.	receptābas	receptabāris	receptāres	receptarēris
	3 p.	receptābat	receptabātur	receptāret	receptarētur
Plur.	1 p.	receptabāmus	receptabāmur	receptarēmus	receptarēmur
	2 p.	receptabātis	receptabamini	receptarētis	receptarēmini
	3 p.	receptābant	receptabantur	receptarent	receptarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	receptābo	receptabor	—
	2 p.	receptābis	receptaberis	receptāto
	3 p.	receptābit	receptabitur	receptāto
Plur.	1 p.	receptabimus	receptabimur	—
	2 p.	receptabitis	receptabimini	receptatōte
	3 p.	receptabuntur	receptanto

Infīnitivus praesentis actīvi	receptāre
Infīnitivus praesentis passīvi	receptāri
Participium praesentis actīvi	receptāns
Gerundium	receptandī
Gerundivum	receptandus, -a, -um

Основа перфекта: receptāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	receptāvī	receptāverim	receptāveram	receptāvissem	receptāverō
	2 p.	receptāvisti	receptāveris	receptāveras	receptāvisses	receptāveris
	3 p.	receptāvit	receptāverit	receptāverat	receptāvisset	receptāverit
Pl.	1 p.	receptāvimus	receptāverimus	receptāverāmus	receptāvissēmus	receptāverimus
	2 p.	receptāvistis	receptāveritis	receptāverātis	receptāvissētis	receptāveritis
	3 p.	receptāvērunt	receptāverint	receptāverant	receptāvissent	receptāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	receptāvisse

Основа супина: receptāt-

Participium perfecti passivi	receptātus, -a, -um
Participium futuri activi	receptātūrus, -a, -um
Supinum I	receptātum
Supinum II	receptātū

recepto

Глагол, первое спряжение.

Приставка: re-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к recipio]
2. брать назад, обратно вынимать (hastam ossibus haerentem V): se r. отступать назад, ретироваться, удирать (in tectum Ter): litus se receptat Pers берег вдаётся в глубь (образует излучину);
3. назад или вновь принимать (cuncta sinu natura receptat Lcn); часто принимать (aliquem ad se Ter);
4. давать убежище, укрывать (aliquem adversus aliquem T). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??