Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: prōclīnā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
prōclīnō
|
prōclīnor
|
prōclīnem
|
prōclīner
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
prōclīnas
|
prōclīnāris
|
prōclīnes
|
prōclīnēris
|
prōclīnā
|
prōclīnare
|
| 3 p.
|
prōclīnat
|
prōclīnātur
|
prōclīnet
|
prōclīnētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
prōclīnāmus
|
prōclīnāmur
|
prōclīnēmus
|
prōclīnēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
prōclīnātis
|
prōclīnāmini
|
prōclīnētis
|
prōclīnēmini
|
prōclīnāte
|
prōclīnamini
|
| 3 p.
|
prōclīnant
|
prōclīnantur
|
prōclīnent
|
prōclīnentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
prōclīnābam
|
prōclīnābar
|
prōclīnārem
|
prōclīnārer
|
| 2 p.
|
prōclīnābas
|
prōclīnabāris
|
prōclīnāres
|
prōclīnarēris
|
| 3 p.
|
prōclīnābat
|
prōclīnabātur
|
prōclīnāret
|
prōclīnarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
prōclīnabāmus
|
prōclīnabāmur
|
prōclīnarēmus
|
prōclīnarēmur
|
| 2 p.
|
prōclīnabātis
|
prōclīnabamini
|
prōclīnarētis
|
prōclīnarēmini
|
| 3 p.
|
prōclīnābant
|
prōclīnabantur
|
prōclīnarent
|
prōclīnarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
prōclīnābo
|
prōclīnabor
|
—
|
| 2 p.
|
prōclīnābis
|
prōclīnaberis
|
prōclīnāto
|
| 3 p.
|
prōclīnābit
|
prōclīnabitur
|
prōclīnāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
prōclīnabimus
|
prōclīnabimur
|
—
|
| 2 p.
|
prōclīnabitis
|
prōclīnabimini
|
prōclīnatōte
|
| 3 p.
|
prōclīnabuntur
|
prōclīnanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
prōclīnāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
prōclīnāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
prōclīnāns
|
| Gerundium
|
prōclīnandī
|
| Gerundivum
|
prōclīnandus, -a, -um
|
Основа перфекта: prōclīnāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
prōclīnāvī
|
prōclīnāverim
|
prōclīnāveram
|
prōclīnāvissem
|
prōclīnāverō
|
| 2 p.
|
prōclīnāvisti
|
prōclīnāveris
|
prōclīnāveras
|
prōclīnāvisses
|
prōclīnāveris
|
| 3 p.
|
prōclīnāvit
|
prōclīnāverit
|
prōclīnāverat
|
prōclīnāvisset
|
prōclīnāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
prōclīnāvimus
|
prōclīnāverimus
|
prōclīnāverāmus
|
prōclīnāvissēmus
|
prōclīnāverimus
|
| 2 p.
|
prōclīnāvistis
|
prōclīnāveritis
|
prōclīnāverātis
|
prōclīnāvissētis
|
prōclīnāveritis
|
| 3 p.
|
prōclīnāvērunt
|
prōclīnāverint
|
prōclīnāverant
|
prōclīnāvissent
|
prōclīnāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
prōclīnāvisse
|
Основа супина: prōclīnāt-
| Participium perfecti passivi
|
prōclīnātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
prōclīnātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
prōclīnātum
|
| Supinum II
|
prōclīnātū
|
prōc-lī-no
Глагол, первое спряжение.
Приставка: pro-; корень: -clin-; окончание: -o.
Семантические свойства[править]
- наклонять вперёд ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
Происходит от Шаблон:этимология:proclinare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]
