objurgo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: objurgā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	objurgō	objurgor	objurgem	objurger	—	—
	2 p.	objurgas	objurgāris	objurges	objurgēris	objurgā	objurgare
	3 p.	objurgat	objurgātur	objurget	objurgētur	—	—
Plur.	1 p.	objurgāmus	objurgāmur	objurgēmus	objurgēmur	—	—
	2 p.	objurgātis	objurgāmini	objurgētis	objurgēmini	objurgāte	objurgamini
	3 p.	objurgant	objurgantur	objurgent	objurgentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	objurgābam	objurgābar	objurgārem	objurgārer
	2 p.	objurgābas	objurgabāris	objurgāres	objurgarēris
	3 p.	objurgābat	objurgabātur	objurgāret	objurgarētur
Plur.	1 p.	objurgabāmus	objurgabāmur	objurgarēmus	objurgarēmur
	2 p.	objurgabātis	objurgabamini	objurgarētis	objurgarēmini
	3 p.	objurgābant	objurgabantur	objurgarent	objurgarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	objurgābo	objurgabor	—
	2 p.	objurgābis	objurgaberis	objurgāto
	3 p.	objurgābit	objurgabitur	objurgāto
Plur.	1 p.	objurgabimus	objurgabimur	—
	2 p.	objurgabitis	objurgabimini	objurgatōte
	3 p.	objurgabuntur	objurganto

Infīnitivus praesentis actīvi	objurgāre
Infīnitivus praesentis passīvi	objurgāri
Participium praesentis actīvi	objurgāns
Gerundium	objurgandī
Gerundivum	objurgandus, -a, -um

Основа перфекта: objurgāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	objurgāvī	objurgāverim	objurgāveram	objurgāvissem	objurgāverō
	2 p.	objurgāvisti	objurgāveris	objurgāveras	objurgāvisses	objurgāveris
	3 p.	objurgāvit	objurgāverit	objurgāverat	objurgāvisset	objurgāverit
Pl.	1 p.	objurgāvimus	objurgāverimus	objurgāverāmus	objurgāvissēmus	objurgāverimus
	2 p.	objurgāvistis	objurgāveritis	objurgāverātis	objurgāvissētis	objurgāveritis
	3 p.	objurgāvērunt	objurgāverint	objurgāverant	objurgāvissent	objurgāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	objurgāvisse

Основа супина: objurgāt-

Participium perfecti passivi	objurgātus, -a, -um
Participium futuri activi	objurgātūrus, -a, -um
Supinum I	objurgātum
Supinum II	objurgātū

objurgo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ob-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

2. бранить, порицать, делать выговор (aliquem de или in aliqua re C, редко MF alicujus rei);
3. отговаривать, отклонять (aliquem a peccatis Pl);
4. наказывать, бить (aliquem verberibus Sen, colaphis Pt). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??