maturo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: matūrā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	matūrō	matūror	matūrem	matūrer	—	—
	2 p.	matūras	matūrāris	matūres	matūrēris	matūrā	matūrare
	3 p.	matūrat	matūrātur	matūret	matūrētur	—	—
Plur.	1 p.	matūrāmus	matūrāmur	matūrēmus	matūrēmur	—	—
	2 p.	matūrātis	matūrāmini	matūrētis	matūrēmini	matūrāte	matūramini
	3 p.	matūrant	matūrantur	matūrent	matūrentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	matūrābam	matūrābar	matūrārem	matūrārer
	2 p.	matūrābas	matūrabāris	matūrāres	matūrarēris
	3 p.	matūrābat	matūrabātur	matūrāret	matūrarētur
Plur.	1 p.	matūrabāmus	matūrabāmur	matūrarēmus	matūrarēmur
	2 p.	matūrabātis	matūrabamini	matūrarētis	matūrarēmini
	3 p.	matūrābant	matūrabantur	matūrarent	matūrarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	matūrābo	matūrabor	—
	2 p.	matūrābis	matūraberis	matūrāto
	3 p.	matūrābit	matūrabitur	matūrāto
Plur.	1 p.	matūrabimus	matūrabimur	—
	2 p.	matūrabitis	matūrabimini	matūratōte
	3 p.	matūrabuntur	matūranto

Infīnitivus praesentis actīvi	matūrāre
Infīnitivus praesentis passīvi	matūrāri
Participium praesentis actīvi	matūrāns
Gerundium	matūrandī
Gerundivum	matūrandus, -a, -um

Основа перфекта: matūrāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	matūrāvī	matūrāverim	matūrāveram	matūrāvissem	matūrāverō
	2 p.	matūrāvisti	matūrāveris	matūrāveras	matūrāvisses	matūrāveris
	3 p.	matūrāvit	matūrāverit	matūrāverat	matūrāvisset	matūrāverit
Pl.	1 p.	matūrāvimus	matūrāverimus	matūrāverāmus	matūrāvissēmus	matūrāverimus
	2 p.	matūrāvistis	matūrāveritis	matūrāverātis	matūrāvissētis	matūrāveritis
	3 p.	matūrāvērunt	matūrāverint	matūrāverant	matūrāvissent	matūrāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	matūrāvisse

Основа супина: matūrāt-

Participium perfecti passivi	matūrātus, -a, -um
Participium futuri activi	matūrātūrus, -a, -um
Supinum I	matūrātum
Supinum II	matūrātū

maturo

Глагол, первое спряжение.

Корень: -matur-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. спешить, торопиться ◆ Caesari cum id nuntiatum esset, eos per provinciam nostram iter facere conari, maturat ab urbe proficisci et quam maximis potest itineribus in Galliam ulteriorem contendit et ad Genavam pervenit. — При известии о том, что гельветы пытаются идти через нашу Провинцию, Цезарь ускорил свой отъезд из Рима, двинулся самым скорым маршем в Дальнюю Галлию и прибыл в Генаву. Гай Юлий Цезарь, «Commentarii de bello Gallico»

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: maturus глаголы: admaturo

Этимология

Происходит от ??