У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: manducā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
manducō
|
manducor
|
manducem
|
manducer
|
—
|
—
|
2 p.
|
manducas
|
manducāris
|
manduces
|
manducēris
|
manducā
|
manducare
|
3 p.
|
manducat
|
manducātur
|
manducet
|
manducētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
manducāmus
|
manducāmur
|
manducēmus
|
manducēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
manducātis
|
manducāmini
|
manducētis
|
manducēmini
|
manducāte
|
manducamini
|
3 p.
|
manducant
|
manducantur
|
manducent
|
manducentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
manducābam
|
manducābar
|
manducārem
|
manducārer
|
2 p.
|
manducābas
|
manducabāris
|
manducāres
|
manducarēris
|
3 p.
|
manducābat
|
manducabātur
|
manducāret
|
manducarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
manducabāmus
|
manducabāmur
|
manducarēmus
|
manducarēmur
|
2 p.
|
manducabātis
|
manducabamini
|
manducarētis
|
manducarēmini
|
3 p.
|
manducābant
|
manducabantur
|
manducarent
|
manducarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
manducābo
|
manducabor
|
—
|
2 p.
|
manducābis
|
manducaberis
|
manducāto
|
3 p.
|
manducābit
|
manducabitur
|
manducāto
|
Plur.
|
1 p.
|
manducabimus
|
manducabimur
|
—
|
2 p.
|
manducabitis
|
manducabimini
|
manducatōte
|
3 p.
|
manducabuntur
|
manducanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
manducāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
manducāri
|
Participium praesentis actīvi
|
manducāns
|
Gerundium
|
manducandī
|
Gerundivum
|
manducandus, -a, -um
|
Основа перфекта: manducāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
manducāvī
|
manducāverim
|
manducāveram
|
manducāvissem
|
manducāverō
|
2 p.
|
manducāvisti
|
manducāveris
|
manducāveras
|
manducāvisses
|
manducāveris
|
3 p.
|
manducāvit
|
manducāverit
|
manducāverat
|
manducāvisset
|
manducāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
manducāvimus
|
manducāverimus
|
manducāverāmus
|
manducāvissēmus
|
manducāverimus
|
2 p.
|
manducāvistis
|
manducāveritis
|
manducāverātis
|
manducāvissētis
|
manducāveritis
|
3 p.
|
manducāvērunt
|
manducāverint
|
manducāverant
|
manducāvissent
|
manducāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
manducāvisse
|
Основа супина: manducāt-
Participium perfecti passivi
|
manducātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
manducātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
manducātum
|
Supinum II
|
manducātū
|
manduco
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
- [mando II] жевать Vr, Sen etc.; есть, кушать (panem Pt; duas bucceas Su) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]