limito

Идо

Морфологические и синтаксические свойства

ед. ч.	мн. ч.
limito	limiti

limito

Существительное.

Корень: -limit-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. предел ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: līmitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	līmitō	līmitor	līmitem	līmiter	—	—
	2 p.	līmitas	līmitāris	līmites	līmitēris	līmitā	līmitare
	3 p.	līmitat	līmitātur	līmitet	līmitētur	—	—
Plur.	1 p.	līmitāmus	līmitāmur	līmitēmus	līmitēmur	—	—
	2 p.	līmitātis	līmitāmini	līmitētis	līmitēmini	līmitāte	līmitamini
	3 p.	līmitant	līmitantur	līmitent	līmitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	līmitābam	līmitābar	līmitārem	līmitārer
	2 p.	līmitābas	līmitabāris	līmitāres	līmitarēris
	3 p.	līmitābat	līmitabātur	līmitāret	līmitarētur
Plur.	1 p.	līmitabāmus	līmitabāmur	līmitarēmus	līmitarēmur
	2 p.	līmitabātis	līmitabamini	līmitarētis	līmitarēmini
	3 p.	līmitābant	līmitabantur	līmitarent	līmitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	līmitābo	līmitabor	—
	2 p.	līmitābis	līmitaberis	līmitāto
	3 p.	līmitābit	līmitabitur	līmitāto
Plur.	1 p.	līmitabimus	līmitabimur	—
	2 p.	līmitabitis	līmitabimini	līmitatōte
	3 p.	līmitabuntur	līmitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	līmitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	līmitāri
Participium praesentis actīvi	līmitāns
Gerundium	līmitandī
Gerundivum	līmitandus, -a, -um

Основа перфекта: līmitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	līmitāvī	līmitāverim	līmitāveram	līmitāvissem	līmitāverō
	2 p.	līmitāvisti	līmitāveris	līmitāveras	līmitāvisses	līmitāveris
	3 p.	līmitāvit	līmitāverit	līmitāverat	līmitāvisset	līmitāverit
Pl.	1 p.	līmitāvimus	līmitāverimus	līmitāverāmus	līmitāvissēmus	līmitāverimus
	2 p.	līmitāvistis	līmitāveritis	līmitāverātis	līmitāvissētis	līmitāveritis
	3 p.	līmitāvērunt	līmitāverint	līmitāverant	līmitāvissent	līmitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	līmitāvisse

Основа супина: līmitāt-

Participium perfecti passivi	līmitātus, -a, -um
Participium futuri activi	līmitātūrus, -a, -um
Supinum I	līmitātum
Supinum II	līmitātū

lī-mi-to

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. ограничивать, размежёвывать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. определять, устанавливать, решать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: limes

Этимология

Происходит от limes «межа, граница», далее из ??.