impropero

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: improperā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	improperō	improperor	improperem	improperer	—	—
	2 p.	improperas	improperāris	improperes	improperēris	improperā	improperare
	3 p.	improperat	improperātur	improperet	improperētur	—	—
Plur.	1 p.	improperāmus	improperāmur	improperēmus	improperēmur	—	—
	2 p.	improperātis	improperāmini	improperētis	improperēmini	improperāte	improperamini
	3 p.	improperant	improperantur	improperent	improperentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	improperābam	improperābar	improperārem	improperārer
	2 p.	improperābas	improperabāris	improperāres	improperarēris
	3 p.	improperābat	improperabātur	improperāret	improperarētur
Plur.	1 p.	improperabāmus	improperabāmur	improperarēmus	improperarēmur
	2 p.	improperabātis	improperabamini	improperarētis	improperarēmini
	3 p.	improperābant	improperabantur	improperarent	improperarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	improperābo	improperabor	—
	2 p.	improperābis	improperaberis	improperāto
	3 p.	improperābit	improperabitur	improperāto
Plur.	1 p.	improperabimus	improperabimur	—
	2 p.	improperabitis	improperabimini	improperatōte
	3 p.	improperabuntur	improperanto

Infīnitivus praesentis actīvi	improperāre
Infīnitivus praesentis passīvi	improperāri
Participium praesentis actīvi	improperāns
Gerundium	improperandī
Gerundivum	improperandus, -a, -um

Основа перфекта: improperāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	improperāvī	improperāverim	improperāveram	improperāvissem	improperāverō
	2 p.	improperāvisti	improperāveris	improperāveras	improperāvisses	improperāveris
	3 p.	improperāvit	improperāverit	improperāverat	improperāvisset	improperāverit
Pl.	1 p.	improperāvimus	improperāverimus	improperāverāmus	improperāvissēmus	improperāverimus
	2 p.	improperāvistis	improperāveritis	improperāverātis	improperāvissētis	improperāveritis
	3 p.	improperāvērunt	improperāverint	improperāverant	improperāvissent	improperāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	improperāvisse

Основа супина: improperāt-

Participium perfecti passivi	improperātus, -a, -um
Participium futuri activi	improperātūrus, -a, -um
Supinum I	improperātum
Supinum II	improperātū

impropero

Глагол, первое спряжение.

Приставка: im-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. торопиться войти Vr ap. PM (v. l.). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??