extermino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: exterminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	exterminō	exterminor	exterminem	exterminer	—	—
	2 p.	exterminas	extermināris	extermines	exterminēris	exterminā	exterminare
	3 p.	exterminat	exterminātur	exterminet	exterminētur	—	—
Plur.	1 p.	extermināmus	extermināmur	exterminēmus	exterminēmur	—	—
	2 p.	exterminātis	extermināmini	exterminētis	exterminēmini	extermināte	exterminamini
	3 p.	exterminant	exterminantur	exterminent	exterminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	exterminābam	exterminābar	exterminārem	exterminārer
	2 p.	exterminābas	exterminabāris	extermināres	exterminarēris
	3 p.	exterminābat	exterminabātur	extermināret	exterminarētur
Plur.	1 p.	exterminabāmus	exterminabāmur	exterminarēmus	exterminarēmur
	2 p.	exterminabātis	exterminabamini	exterminarētis	exterminarēmini
	3 p.	exterminābant	exterminabantur	exterminarent	exterminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	exterminābo	exterminabor	—
	2 p.	exterminābis	exterminaberis	extermināto
	3 p.	exterminābit	exterminabitur	extermināto
Plur.	1 p.	exterminabimus	exterminabimur	—
	2 p.	exterminabitis	exterminabimini	exterminatōte
	3 p.	exterminabuntur	exterminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	extermināre
Infīnitivus praesentis passīvi	extermināri
Participium praesentis actīvi	extermināns
Gerundium	exterminandī
Gerundivum	exterminandus, -a, -um

Основа перфекта: extermināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	extermināvī	extermināverim	extermināveram	extermināvissem	extermināverō
	2 p.	extermināvisti	extermināveris	extermināveras	extermināvisses	extermināveris
	3 p.	extermināvit	extermināverit	extermināverat	extermināvisset	extermināverit
Pl.	1 p.	extermināvimus	extermināverimus	extermināverāmus	extermināvissēmus	extermināverimus
	2 p.	extermināvistis	extermināveritis	extermināverātis	extermināvissētis	extermināveritis
	3 p.	extermināvērunt	extermināverint	extermināverant	extermināvissent	extermināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	extermināvisse

Основа супина: extermināt-

Participium perfecti passivi	exterminātus, -a, -um
Participium futuri activi	exterminātūrus, -a, -um
Supinum I	exterminātum
Supinum II	exterminātū

extermino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ex-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [terminus]
2. выгонять, изгонять, удалять (aliquem urbe или ex urbe C; ex hominum communitate C); pass. exterminari убираться, уходить (cubiculo Ap);
3. устранять, уничтожать (auctoritatem senatus e civitate C): exterminatus animi Ap не в своём уме ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??