expulso

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: expulsā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	expulsō	expulsor	expulsem	expulser	—	—
	2 p.	expulsas	expulsāris	expulses	expulsēris	expulsā	expulsare
	3 p.	expulsat	expulsātur	expulset	expulsētur	—	—
Plur.	1 p.	expulsāmus	expulsāmur	expulsēmus	expulsēmur	—	—
	2 p.	expulsātis	expulsāmini	expulsētis	expulsēmini	expulsāte	expulsamini
	3 p.	expulsant	expulsantur	expulsent	expulsentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	expulsābam	expulsābar	expulsārem	expulsārer
	2 p.	expulsābas	expulsabāris	expulsāres	expulsarēris
	3 p.	expulsābat	expulsabātur	expulsāret	expulsarētur
Plur.	1 p.	expulsabāmus	expulsabāmur	expulsarēmus	expulsarēmur
	2 p.	expulsabātis	expulsabamini	expulsarētis	expulsarēmini
	3 p.	expulsābant	expulsabantur	expulsarent	expulsarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	expulsābo	expulsabor	—
	2 p.	expulsābis	expulsaberis	expulsāto
	3 p.	expulsābit	expulsabitur	expulsāto
Plur.	1 p.	expulsabimus	expulsabimur	—
	2 p.	expulsabitis	expulsabimini	expulsatōte
	3 p.	expulsabuntur	expulsanto

Infīnitivus praesentis actīvi	expulsāre
Infīnitivus praesentis passīvi	expulsāri
Participium praesentis actīvi	expulsāns
Gerundium	expulsandī
Gerundivum	expulsandus, -a, -um

Основа перфекта: expulsāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	expulsāvī	expulsāverim	expulsāveram	expulsāvissem	expulsāverō
	2 p.	expulsāvisti	expulsāveris	expulsāveras	expulsāvisses	expulsāveris
	3 p.	expulsāvit	expulsāverit	expulsāverat	expulsāvisset	expulsāverit
Pl.	1 p.	expulsāvimus	expulsāverimus	expulsāverāmus	expulsāvissēmus	expulsāverimus
	2 p.	expulsāvistis	expulsāveritis	expulsāverātis	expulsāvissētis	expulsāveritis
	3 p.	expulsāvērunt	expulsāverint	expulsāverant	expulsāvissent	expulsāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	expulsāvisse

Основа супина: expulsāt-

Participium perfecti passivi	expulsātus, -a, -um
Participium futuri activi	expulsātūrus, -a, -um
Supinum I	expulsātum
Supinum II	expulsātū

expulso

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ex-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к expello]
2. отбивать (pilam sinistris M);
3. прогонять, выгонять, сгонять: per aliquem expulsari Amm быть изгнанным, т. е. побеждённым кем-л. ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??