Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: effumā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
effumō
|
effumor
|
effumem
|
effumer
|
—
|
—
|
2 p.
|
effumas
|
effumāris
|
effumes
|
effumēris
|
effumā
|
effumare
|
3 p.
|
effumat
|
effumātur
|
effumet
|
effumētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
effumāmus
|
effumāmur
|
effumēmus
|
effumēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
effumātis
|
effumāmini
|
effumētis
|
effumēmini
|
effumāte
|
effumamini
|
3 p.
|
effumant
|
effumantur
|
effument
|
effumentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
effumābam
|
effumābar
|
effumārem
|
effumārer
|
2 p.
|
effumābas
|
effumabāris
|
effumāres
|
effumarēris
|
3 p.
|
effumābat
|
effumabātur
|
effumāret
|
effumarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
effumabāmus
|
effumabāmur
|
effumarēmus
|
effumarēmur
|
2 p.
|
effumabātis
|
effumabamini
|
effumarētis
|
effumarēmini
|
3 p.
|
effumābant
|
effumabantur
|
effumarent
|
effumarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
effumābo
|
effumabor
|
—
|
2 p.
|
effumābis
|
effumaberis
|
effumāto
|
3 p.
|
effumābit
|
effumabitur
|
effumāto
|
Plur.
|
1 p.
|
effumabimus
|
effumabimur
|
—
|
2 p.
|
effumabitis
|
effumabimini
|
effumatōte
|
3 p.
|
effumabuntur
|
effumanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
effumāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
effumāri
|
Participium praesentis actīvi
|
effumāns
|
Gerundium
|
effumandī
|
Gerundivum
|
effumandus, -a, -um
|
Основа перфекта: effumāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
effumāvī
|
effumāverim
|
effumāveram
|
effumāvissem
|
effumāverō
|
2 p.
|
effumāvisti
|
effumāveris
|
effumāveras
|
effumāvisses
|
effumāveris
|
3 p.
|
effumāvit
|
effumāverit
|
effumāverat
|
effumāvisset
|
effumāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
effumāvimus
|
effumāverimus
|
effumāverāmus
|
effumāvissēmus
|
effumāverimus
|
2 p.
|
effumāvistis
|
effumāveritis
|
effumāverātis
|
effumāvissētis
|
effumāveritis
|
3 p.
|
effumāvērunt
|
effumāverint
|
effumāverant
|
effumāvissent
|
effumāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
effumāvisse
|
Основа супина: effumāt-
Participium perfecti passivi
|
effumātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
effumātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
effumātum
|
Supinum II
|
effumātū
|
effumo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ef-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- дымиться LJ ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]