Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: dēprāvā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
dēprāvō
|
dēprāvor
|
dēprāvem
|
dēprāver
|
—
|
—
|
2 p.
|
dēprāvas
|
dēprāvāris
|
dēprāves
|
dēprāvēris
|
dēprāvā
|
dēprāvare
|
3 p.
|
dēprāvat
|
dēprāvātur
|
dēprāvet
|
dēprāvētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
dēprāvāmus
|
dēprāvāmur
|
dēprāvēmus
|
dēprāvēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
dēprāvātis
|
dēprāvāmini
|
dēprāvētis
|
dēprāvēmini
|
dēprāvāte
|
dēprāvamini
|
3 p.
|
dēprāvant
|
dēprāvantur
|
dēprāvent
|
dēprāventur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
dēprāvābam
|
dēprāvābar
|
dēprāvārem
|
dēprāvārer
|
2 p.
|
dēprāvābas
|
dēprāvabāris
|
dēprāvāres
|
dēprāvarēris
|
3 p.
|
dēprāvābat
|
dēprāvabātur
|
dēprāvāret
|
dēprāvarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
dēprāvabāmus
|
dēprāvabāmur
|
dēprāvarēmus
|
dēprāvarēmur
|
2 p.
|
dēprāvabātis
|
dēprāvabamini
|
dēprāvarētis
|
dēprāvarēmini
|
3 p.
|
dēprāvābant
|
dēprāvabantur
|
dēprāvarent
|
dēprāvarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
dēprāvābo
|
dēprāvabor
|
—
|
2 p.
|
dēprāvābis
|
dēprāvaberis
|
dēprāvāto
|
3 p.
|
dēprāvābit
|
dēprāvabitur
|
dēprāvāto
|
Plur.
|
1 p.
|
dēprāvabimus
|
dēprāvabimur
|
—
|
2 p.
|
dēprāvabitis
|
dēprāvabimini
|
dēprāvatōte
|
3 p.
|
dēprāvabuntur
|
dēprāvanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
dēprāvāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
dēprāvāri
|
Participium praesentis actīvi
|
dēprāvāns
|
Gerundium
|
dēprāvandī
|
Gerundivum
|
dēprāvandus, -a, -um
|
Основа перфекта: dēprāvāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
dēprāvāvī
|
dēprāvāverim
|
dēprāvāveram
|
dēprāvāvissem
|
dēprāvāverō
|
2 p.
|
dēprāvāvisti
|
dēprāvāveris
|
dēprāvāveras
|
dēprāvāvisses
|
dēprāvāveris
|
3 p.
|
dēprāvāvit
|
dēprāvāverit
|
dēprāvāverat
|
dēprāvāvisset
|
dēprāvāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
dēprāvāvimus
|
dēprāvāverimus
|
dēprāvāverāmus
|
dēprāvāvissēmus
|
dēprāvāverimus
|
2 p.
|
dēprāvāvistis
|
dēprāvāveritis
|
dēprāvāverātis
|
dēprāvāvissētis
|
dēprāvāveritis
|
3 p.
|
dēprāvāvērunt
|
dēprāvāverint
|
dēprāvāverant
|
dēprāvāvissent
|
dēprāvāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
dēprāvāvisse
|
Основа супина: dēprāvāt-
Participium perfecti passivi
|
dēprāvātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
dēprāvātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
dēprāvātum
|
Supinum II
|
dēprāvātū
|
dēprāvo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: de-; корень: -prav-; окончание: -o.
Семантические свойства[править]
- искривлять ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- искажать ◆ Nihil est, quin male narrando possit depravarier. — Нет ничего такого, чего нельзя было бы извратить плохим пересказом. Ter
- портить, развращать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]