demigro

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: demigrā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	demigrō	demigror	demigrem	demigrer	—	—
	2 p.	demigras	demigrāris	demigres	demigrēris	demigrā	demigrare
	3 p.	demigrat	demigrātur	demigret	demigrētur	—	—
Plur.	1 p.	demigrāmus	demigrāmur	demigrēmus	demigrēmur	—	—
	2 p.	demigrātis	demigrāmini	demigrētis	demigrēmini	demigrāte	demigramini
	3 p.	demigrant	demigrantur	demigrent	demigrentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	demigrābam	demigrābar	demigrārem	demigrārer
	2 p.	demigrābas	demigrabāris	demigrāres	demigrarēris
	3 p.	demigrābat	demigrabātur	demigrāret	demigrarētur
Plur.	1 p.	demigrabāmus	demigrabāmur	demigrarēmus	demigrarēmur
	2 p.	demigrabātis	demigrabamini	demigrarētis	demigrarēmini
	3 p.	demigrābant	demigrabantur	demigrarent	demigrarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	demigrābo	demigrabor	—
	2 p.	demigrābis	demigraberis	demigrāto
	3 p.	demigrābit	demigrabitur	demigrāto
Plur.	1 p.	demigrabimus	demigrabimur	—
	2 p.	demigrabitis	demigrabimini	demigratōte
	3 p.	demigrabuntur	demigranto

Infīnitivus praesentis actīvi	demigrāre
Infīnitivus praesentis passīvi	demigrāri
Participium praesentis actīvi	demigrāns
Gerundium	demigrandī
Gerundivum	demigrandus, -a, -um

Основа перфекта: demigrāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	demigrāvī	demigrāverim	demigrāveram	demigrāvissem	demigrāverō
	2 p.	demigrāvisti	demigrāveris	demigrāveras	demigrāvisses	demigrāveris
	3 p.	demigrāvit	demigrāverit	demigrāverat	demigrāvisset	demigrāverit
Pl.	1 p.	demigrāvimus	demigrāverimus	demigrāverāmus	demigrāvissēmus	demigrāverimus
	2 p.	demigrāvistis	demigrāveritis	demigrāverātis	demigrāvissētis	demigrāveritis
	3 p.	demigrāvērunt	demigrāverint	demigrāverant	demigrāvissent	demigrāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	demigrāvisse

Основа супина: demigrāt-

Participium perfecti passivi	demigrātus, -a, -um
Participium futuri activi	demigrātūrus, -a, -um
Supinum I	demigrātum
Supinum II	demigrātū

demigro

Глагол, первое спряжение.

Приставка: de-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

2. переселяться, выселяться (ex agris in urbem L); покидать, оставлять (d. de suo statu C): d. hinc (или ex vita) C умереть;
3. исчезать, проходить, сходить (strumae ab ore demigraverunt C). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??